SVF: algas vēl varētu mazināt pašvaldībās un valsts kapitālsabiedrībās

SVF eksperti secinājuši, ka centrālās valdības algu fonds ir sasniedzis punktu, kurā, lai veiktu turpmākus samazinājumus, būtu nepieciešama sistemātiska funkcionāla analīze, lai tādējādi novērstu pakalpojumu un vadības riskus. Savukārt pašvaldību algu fondu varētu vēl samazināt - it sevišķi, ņemot vērā teritoriālo reformu, priekšroku dodot funkciju pārskatīšanai.

Tāpat valsts kapitālsabiedrības kopumā ir bijušas pasargātas no samazinājumiem, atzīmē SVF, kas uzskata, ka izdevumu kontroles stiprināšana ir nepārtraukts izaicinājums, it sevišķi saistību kontrolē, ko iestādes līdz šim nav spējušas īstenot.

Pēc SVF domām, papildus būtu iespējams racionalizēt pašreizējās ceļu uzturēšanas un subsīdiju programmas pasažieru pārvadājumiem autobusu maršrutos. Valsts ieņēmumu aizstāšana ar ES fondu līdzekļiem ceļu uzturēšanas programmā varētu radīt būtisku ietaupījumu. Mazāku ietaupījumu varētu rast, pakāpeniski samazinot autobusu maršrutus, ja to atļauj ar pārvadātājiem noslēgtie ilgtermiņa līgumi. Pārskatot ceļu uzturēšanas un subsīdiju pasažieru pārvadājumiem autobusu maršrutos administratīvo un pārraudzības kārtību, arī varētu gūt potenciālu ietaupījumu.

Tehniskā misija arī rosina, ka īstermiņā atalgojuma skala un citas atlīdzības politikas būtu jāpiemēro visām centrālās valdības iestādēm tikai ar dažiem izņēmumiem. Ļoti augsta ranga ierēdņiem un personām ar būtiskām prasmēm var piemērot atalgojuma skalu, bet ir jāveic piemaksas pie algas ar nosacījumu, ka piemaksu noteikšanas un veikšanas kārtība ir caurskatāma, regulēta un attiecas uz ierobežotu saņēmēju loku.

Savukārt vidējā termiņā ir jāizstrādā administratīvās normas un jāpiemēro tās centrālās valdības iestādēm kā līdzeklis papildu personāla samazināšanai. Šīm normām būtu jānosaka standarti tādos jautājumos kā organizatoriskā struktūra un personāla politika kopīgo funkciju veikšanai, piemēram, informācijas tehnoloģijas atbalsts, iepirkumi, grāmatvedība, iekšējais audits un cilvēkresursu pakalpojumi, pamatojoties uz veikto darba apjomu vai citiem rādītājiem.

Tāpat, atrunājot minimālo personāla apmēru, ļoti mazas vienības būtu jāapvieno ar lielākām, jo ļoti mazas vienības pēc to konstrukcijas ir mazāk efektīvas. Centrālās valdības iestādēm arī būtu jāpublicē informācija par to organizatorisko struktūru un personālu tiešsaistē, palielinot caurspīdīgumu un sabiedrisko atbildību.

Kā norādījis SVF, nodarbināto skaita samazināšana par 5% dotu 0,20% no IKP ietaupījumu 2010.gadā.

SVF eksperti arī rosina vidējā termiņā samazināt diapazonu starp minimālo un maksimālo algu atalgojumu skalā, vēlams, palielinot algu minimālos ierobežojumus apvienojumā ar samazinātiem maksimālajiem ierobežojumiem, lai panāktu vispārējo mērķi saglabāt izmaksu neitralitāti (nevis izdevumu samazinājumu).

Lai izvairītos no personāla noturēšanas problēmām pārāk «saspiesto» algu dēļ, valdība varētu apsvērt iespēju atstāt neskartus maksimālos ierobežojumus augstākajās algu grupās, kas radītu nepieciešamību pēc lielākiem samazinājumiem zemākā un vidējā līmeņa grupās.

Savukārt, kad palielināsies fiskālās iespējas, prioritāte būtu jāpiešķir algu struktūras būtiskai paplašināšanai - dodot priekšroku atalgojumu palielināšanai augstākajos līmeņos un pakāpēs, lai ļautu valdībai saglabāt tos augstāk kvalificētos un produktīvos darbiniekus, kuri, uzlabojoties ekonomikas perspektīvai, aizvien vairāk meklēs iespējas privātajā sektorā.

Ilgākā termiņā valdībai vajadzētu pārskatīt atalgojumu skalu ar mērķi atjaunot konkurētspējas valsts sektorā atbilstību konkurētspējai privātajā sektorā visās profesijās un amatos, uzskata SVF.

Tāpat vidējā termiņā būtu jāizstrādā prēmiju politika, lai papildinātu atlīdzības likumā paredzētās politikas, kuru mērķis ir labāk saistīt prēmiju piešķiršanu un budžeta mērķu sasniegšanu un novērst atalgojuma atšķirības starp ministriju un to padotības iestādēm.

Īstermiņā pašvaldībām būtu jāpieņem tā pati algu politika, ieskaitot atalgojumu skalu pilnā apmērā, kas pašlaik tiek piemērota centrālās valdības darbiniekiem. Tāpat īstermiņā ir jāpārskata iedzīvotāju ienākuma nodaļa sadales kārtība un centrālās valdības saistības saskaņā ar izlīdzināšanas fondu ar mērķi sadalīt fiskālās korekcijas slogu uz visu vispārējās valdības sektoru.

Nodarbināto skaita samazināšana pašvaldībās par 15% dotu 0,62 procentu no IKP ietaupījumu 2010.gadā.

SVF arī piedāvā vairākus risinājumus turpmākajai rīcībai ar valsts kapitālsabiedrībām.

Īstermiņā neatkarīgai valsts iestādei būtu jāpārskata valsts kapitālsabiedrības un jāsadala tās šādās kategorijās, pamatojoties uz to struktūru un misiju. Piemēram, jāpārveido par valsts aģentūrām vai jāapvieno ar jau pastāvošajām iestādēm, jāpārveido par valsts pārvaldes iestādēm ar attiecīgu atlīdzību un uzraudzību, vai arī jāļauj turpināt darboties kā atsevišķām valsts kapitālsabiedrībām.

Kā vēl viens variants piedāvāts tās izslēgt no valsts sektora, vai nu privatizējot - process, kas attiektos tikai uz dažiem uzņēmumiem -, piemēram, Rīgas lidostas pārvaldes uzņēmumu, un tas laika ziņā būtu jāorganizē tā, lai izmantotu labākos tirgus apstākļus, vai arī slēdzot vai pārveidojot par nevalstiskām organizācijām ar atbilstošu pārvaldības struktūru un mudinot tās ilgtermiņā kļūt par pašfinansētām organizācijām, piemēram, valsts teātri un bibliotēkas. Māksla iestādes varētu turpināt atbalstīt valsts, bet atbalsts būtu jāsniedz nevis ar subsīdijām, bet gan ar dotācijām no budžeta saskaņā ar valdības prioritātēm un kultūras programmu, uzskata SVF.

Pamatojoties uz finanšu ministra Einara Repšes (JL) lūgumu, SVF Fiskālo lietu departamenta (FLD) tehniskās palīdzības misija viesojās Rīgā no 2010.gada 6. līdz 16.aprīlim, lai pārskatītu budžeta sagatavošanas procesu un kontekstu un lai sniegtu vadlīnijas reformām vidējā termiņā.