Gvantanamo pētnieks atklāj Latvijas uzņemtā ieslodzītā identitāti

Līdz šim Latvijas uzņemtā ieslodzītā vārds netika izpausts, taču ticis ziņots, ka viņš ir Uzbekistānas pilsonis, tekoši runā krieviski, nav precējies, viņam ir radinieki Uzbekistānā un viņš gatavs mācīties latviešu valodu. Varas iestādes nekādas detaļas par šo personu neatklāj - ne to, kur viņš Latvijā apmeties, ne to, ar ko nodarbosies.

Gada sākumā Gvantanamo bāzē bija palikuši tikai divi uzbeki. Vienu no viņiem - Ali Šeru Hamidullahu - janvārī uzņēma Šveice, līdz ar to uz Latviju, visdrīzāk, ir pārcēlies Kasimbekovs, raksta Vortingtons, kurš savus apkopotos materiālus par Gvantanamo cietumniekiem izdevis grāmatā «The Guantanamo Files: The Stories of the 774 Detainees in America’s Illegal Prison» («Gvantanamo faili: Amerikas nelegālā cietuma 774 ieslodzīto dzīvesstāsti»).

Jau 2006.gadā ASV prezidenta Džordža Buša izveidotā izmeklētāju valde secināja, ka Kasimbekovs nav saistīts ar terorismu, tomēr viņš palika Gvantanamo bāzē, jo Vašingtona nevarēja atrast valsti, kas būtu gatava viņu uzņemt. Uz dzimto Uzbekistānu Kasimbekovu nevarēja sūtīt, jo pastāvēja pamatotas bažas, ka tur viņu sagaida spīdzināšana.

Sagūstīšanas brīdī Kasimbekovs bija 24 gadus vecs.

Izmeklētājiem Gvantanamo bāzē viņš sacīja, ka kopā ar draugu aizbēdzis no Uzbekistānas, jo draugs ar automašīnu nejauši notrieca policistu, kurš gāja bojā.

Pēc aizbēgšanas Kasimbekovs ar draugu nonāca apmācību nometnē, kuru vadīja ar «Taliban» saistīts kaujinieku grupējums «Uzbekistānas islāmistu kustība». Nometnē Kasimbekovam atņemti personu apliecinošie dokumenti, lai neļautu viņam atgriezties dzimtenē, un viņš kopā ar vēl pieciem vai sešiem cilvēkiem nogādāts Afganistānas galvaspilsētā Kabulā, kur strādājis automašīnu remonta darbnīcā.

2001.gadā viņš paudis vēlēšanos atgriezties mājās un prasīja, lai samaksā algu un atdot dokumentus, taču atbildē saņēmis noraidījumu. Kasimbekovs nolēmis bēgt, taču ceļā «Uzbekistānas islāmistu kustības» kaujinieki viņu novēruši un sešus mēnešus turējuši ieslodzījumā.

Galu galā Kasimbekovs atbrīvots no ieslodzījuma, kad piekritis palīdzēt kaujinieku cīņā.

Kasimbekovs nosūtīts uz frontes līnijām Kunduzā, kas bija pēdējā talibu nocietinājumu vieta Afganistānas ziemeļos. Viņš sacīja, ka Kunduzā strādājis visa veida mājsaimniecības darbus.

Pēc ASV spēku uzlidojuma Kunduzai pilsētai tika nodarīti lieli postījumi un kaujinieku pozīcijas cieta smagus zaudējumus, liekot talibu kaujiniekiem vienoties par padošanos ar Ziemeļu aliansi, kas palīdzēja gāz talibu režīmu.

Kasimbekovs atteicies atkāpties kopā ar «Uzbekistānas islāmistu kustības» kaujiniekiem un padevās Ziemeļu alianses komandierim Abdulmuminam, atdodot savu ieroci.

Kasimbekovs apgalvoja, ka no viņa ieroča nebija izšauta neviena lode.

Jau ziņots, ka valdība par viena bijušā Gvantanamo nometnes ieslodzītā uzņemšanu izlēma 2.februārī. Toreiz izskanēja informācija, ka viņš ir Uzbekistānas pilsonis, kurš «savas muļķības pēc savervēts» un vēlāk aizturēts Afganistānā, taču nav bijis iesaistīts terora aktu rīkošanā.

Vairāk nekā piecu gadu laikā, kurus šī persona pavadījusi ieslodzījumā Gvantanamo, nav gūti tādi pierādījumi, lai šis cilvēks varētu stāties tiesas priekšā.

Bijušais ieslodzītais apliecinājis, ka viņš vēlas tikt izmitināts Latvijā, ievērot mūsu valstī noteikto kārtību un apgūt latviešu valodu.

Viņam pienāksies visas tās priekšrocības, kas ir jebkuram bezvalstniekam Latvijā. Teorētiski viņš kādreiz varētu kļūt arī par Latvijas pilsoni.

Bijušā ieslodzītā uzņemšanu Latvijā apmaksā ASV, kurām tas varētu izmaksāt vairākus desmitus tūkstošu latu.