«Tik slikti kā tagad nav bijis – viss mainījās tik ļoti, ļoti, bet es neko nevarēju darīt lietas labā un šī bezspēcība ir tā, kas traumē visvairāk,» neslēpj Anna, kura gan pati, gan viņas vīrs pēkšņi palika bez darba un gandrīz vienlaikus.
Tas, protams, nozīmēja ienākumu totālu izsīkumu. Iepriekš par ikdienas tēriņiem bija jādomā, bet ne tik saspringti kā tagad, kad katrs santīms jāskaita. Kaut arī Annai vēl joprojām dažreiz ir smagi meitai vakarā teikt, lai viņa neapēd visu baltmaizi, lai rīt no rīta ir ko ēst, tomēr viņas dzīvē uz kādu laiku ir iespīdējis saules stariņš, jo, patiecoties projektam «100-latnieki», vēl pāris mēnešus strādājot, ģimene papildu pabalstiem saņems vēl 100 latus mēnesī. Arī vīrs, meklē algotu darbu, pagaidām pelna ģimenes vajadzībām nepieciešamos līdzekļus ar gadījuma darbu palīdzību.
Kaut arī Anna pašreiz darbojas projektā, mēnesī saņemot 100 latus, viņa tic, ka dzīve drīz vien iegriezīsies vecajās sliedēs un nebūs vairs tik grūti skatīties gan realitātei, gan meitām acīs. «Drūmas lietas notiek drūmā laikā,» saka Anna, atceroties drēgno rudeni, kad, ziemai tuvojoties, izmisuma pilnai nācās pieteikties projektam «Paēdušai Latvijai». «Saņemot pirmo pārtikas paku pār maniem vaigiem ritēja laimes un bezspēcības asaras,» atklāj Anna, kuras dzīvē tobrīd parādījās jauna cerības dzirkstelīte.
Anna ir priecīga, ka viņai apkārt ir ļoti saprotošu paziņu, jo dzīvokļa saimniece bija pretimnākoša un samazināja īres maksu, kurā tagad mitinās ģimene. Tāpat arī Annas vecāki palīdz cik vien spēj, lai viņu meita nepagurtu.
/nginx/o/2018/07/17/10310983t1h6708.jpg)