Luija Fonteina atziņas: «Can't stop The Fire»

«Vai tā ir vienkārši neveiksme? 3 ugunsgrēki 90 dienās:

• 2009. gada 30. decembris - gandrīz pilnībā nodedzināts klubs «Fontaine palace»,
• 2010. gada 15. februāris – Viesnīcai «Fontaine Garden village» nodegušas 6 ēkas,
• 2010. gada 11. aprīlis –  Tika aizdedzināts SIA «Fontaine ent» piederošs īpašums Stūrmaņu ielā 6, Liepājā.

Valsts policija 12. aprīlī beidzot nākusi klajā ar slēdzienu «Fontaine palace» ugunsgrēka sakarā un secinājusi, ka notikušais bijusi tīša dedzināšana. Dienu pirms slēdziena publiskošanas notika vēl viens ugunsgrēks – šoreiz tika nekavējoties atzīts, ka dedzināšana bijusi ļaunprātīga, jo koka ēkas siena tikusi aplieta ar degmaisījumu un aizdedzināta. Pašreiz, «Fontaine palace» un 11. aprīļa naktī notikusī dedzināšana ir apvienotas vienas izmeklēšanas ietvaros.
 
Zanzibāras policija vēl nav apstiprinājusi ļaunprātīgas dedzināšanas faktu, taču nespēj atrast citu iemeslu – divas galvenās ugunsgrēkā cietušās ēkas atrodas 80 metru attālumā viena no otras un aizdegšanās notikusi ēku jumtos, kas atrodas vismaz 8 metru no zemes. Jumts nevar aizdegties tāpat vien. Vēl pie tam, Zabzibāra bija palikusi bez elektrības kopš 2009. gada decembra, neviens tajā vakarā negatavoja ēst un neko nededzināja, tādēļ policija pašreiz sazinās ar robežrardzi, lai noskaidrotu, vai uz salas ugunsgrēka laikā neatradās Latvijas  vai Lietuvas. Gribu piebilst, ka Zanzibāras viesnīca nebija apdrošināta un ceru, ka šī informācija kliedēs cilvēku aizdomas, ka ēkas esmu aizdedzinājis pats.

Kurš no ugunsgrēkiem bijis ļaunākais?
 
Vietā, no kurienes nāku, ēkas ļaunprātīga dedzināšana tiek uzskatīta par ļoti nopietnu noziegumu un manuprāt, pēdējais dedzināšanas mēģinājums ir bijis visļaunākais – bija mēģināts aizdedzināt māju, kurā tobrīd dzīvoja un atradās cilvēki un ja viens no maniem darbiniekiem nebūtu naktī pamodies un tādēļ spējis dzēst uguni pats, pilnīgi iespējams, ka māja būtu nodegusi un sadedzis būtu arī viņš un viņa ģimene. Klubs «Fontaine palace» nav vieta, kur cilvēki guļ, tādēļ iespēja izglābties bija daudz lielāka. Taču arī Zanzibārā varēja ciest cilvēki, tādēļ, lai kurš būtu tas, kurš veicis šīs dedzināšanas, var tikt saukts par slepkavu un ir nolēmis darīt jebko, lai dabūtu mani prom no Liepājas.

Ulda Seska pasaule:
 
Nesen vērsos pēc palīdzības pie Dānijas vēstnieka, kurš nekavējoties ieradās Liepājā un tikās ar pilsētas mēru Uldi Sesku un jauno Valsts policijas Liepājas nodaļas priekšnieku Normundu Grūbi.
 
Arī es pats tikos ar minētajām personām un jāsaka, ka biju ļoti vīlies Seska kunga attieksmē. Dienu pirms tikšanās biju iesniedzis rakstisku lūgumu nodrošināt manu īpašumu drošību, taču U. Sesks neko konkrētu nesolīja un nepiedāvāja nekāda veida papildus apsardzi – piemēram, diennakts policijas posteņa veidā – un līdz šai dienai nav sniedzis rakstisku atbildi uz manu vēstuli.
 
Viņš nebija pretimnākošs. Manuprāt, būtu tikai normāli izteikt līdzjūtību sakarā ar notikušo nelaimi, taču tā vietā Uldis Sesks sāka mani izjautāt par maniem iespējamajiem ienaidniekiem, konkurentiem(piemēram, citām pilsētas viesnīcām) un apsūdzēja mani faktu slēpšanā. Es uzskatu, ka tā ir policijas, nevis viņa personīgs pienākums mani iztaujāt. Es atbildēju, ka manuprāt, motīvi ir politiski, uz ko Uldis Sesks palika dusmīgs. Viņaprāt, 11. aprīļa dedzināšanu veica kādi jaunieši. Es nedomāju, ka jaunieši naktī skraida apkārt ar benzīna kannu, dedzinot koka mājas.
 
Tāpat, man šķiet savādi, ka Seska kungs ir ļoti labi informēts par maniem nodokļu parādiem Dānijā. Tā ir tiesa, taču kā viņš to zina? Tā ir sensitīva un personīga informācija, kurai nav sakara ar ugunsgrēkiem vai manu drošību un viņam nav tiesību «lasīt manu pastu». Tas nozīmē, ka Uldis Sesks pirmais uzzinās par to, ka esmu saņēmis sodu par ātruma pārsniegšanu Somālijā? Viņš personīgi paziņoja, ka viņam ir tiesības zināt šādu informāciju. Man jāsaka, ka viņš ir ļoti aizņemts cilvēks, ja jau viņam ir šāda veida informācija par visiem ārvalstniekiem Liepājā.
 
Pats svarīgākais ir tas, ka vēl pēc policijas slēdziena, U. Sesks noliedza faktu, ka ugunsgrēki būtu izraisīti ļaunprātīgi un uzstāja, ka nelaimju cēlonis ir manis paša nemākulīga rīcība un nelaimju cēlonis ir elektrība. Kā tas ir iespējams, ka pilsētas mērs  nāk klajā ar šādām spekulācijām?
 
Vēl varu piebilst, ka retais Liepājas Domē ir jebkad izteicis līdzjūtību sakarā ar notikušo. Manuprāt, tas nav normāli, jo, lai cik nepatīkams  šķiet cilvēks, tomēr ir normāli just līdzi un atbalstīt personu, kam notikusi nelaime.

Valsts policija:

Tāpat kā Dānijas vēstnieks, arī es tikos ar Normundu Grūbi, kurš bija daudz pretimnākošāks un konstruktīvāks, nekā Uldis Sesks. N. Grūbe atklāti pārrunāja ar mani radušos situāciju, saprotot tās nopietnību.

Atriebība:
 
Es, kopā ar Liepājas vicemēru Gunāru Ansiņu, tikos ar pilsētas policijas priekšnieku Normundu Dīķi. Tas nedeva īpašus rezultātus, taču tika apsolīts palielināt policijas patruļu biežumu manu īpašumu tuvumā. Dažas dienas vēlāk, policija sāka pastiprināti uzmanīt un sodīt manas picērijas apmeklētājus, kuri atradās uz ielas ar atvērtām alus pudelēm, kamēr gaidīja savus pasūtījumus. Policijas darbinieki rupji aizbildinājās ar to, ka Dānijas vēstnieks ir lūdzis nodrošināt stingrāku kārtību šajā pilsētas daļā un viņš ir atbildīgs par policijas patruļu biežumu un rīcību.
 
Man tas izskatās pēc: «nestāsti, ko mums darīt, vēstnieka kungs, 5 gadu laikā nav bijis nekādu problēmu un kāpēc lai pēkšņi tādas būtu tagad».

Secinājums: