Kā pa kalniem, bet lielākoties lejā no kalna – tā īsumā Jana raksturo savu dzīvi pēdējo gadu laikā. Pirms aptuveni sešiem gadiem viņa bija uzņēmuma filiāles vadītāja ar algu vairāku simtu latu apjomā. Tika paņemti divi kredīti – sava ģimenes biznesa uzsākšanai biroju tīrīšanas nozarē un mājokļa labiekārtošanai.
Sešu gadu laikā no veiksminieces līdz palīdzības lūdzējai
«Likās, ka nekas nevar noiet greizi. Viss bija lieliski! Taču pēc šiem gadiem saprotu, cik bezrūpīgi mēs patiesībā bijām,» ar nožēlu saka Jana. Tagad, kad ekonomiskā situācija pasliktinājusies un dažādu sakritību dēļ iekrāti parādi, bizness gandrīz apstājies. Tāpēc ģimenei, kurā ir pieci cilvēki, jāiztiek ar 150 latiem mēnesī.
Jana uzskata, ka visas nelaimes sākās brīdī, kad toreizējais vīrs arvien biežāk sāka lietot alkoholu un izjuka viņu ģimene. Šķiroties Jana vieglprātīgi nepārlasīja un parakstīja dokumentus par kopīgi uzceltās mājas pārdošanu. Beigās kopā ar diviem bērniem nācās palikt uz ielas. «Esmu bijusi lētticīga. Man ne prātā nenāca, ka viņš varētu tā izrīkoties ar saviem bērniem. Šis notikums man lika nopietni pārdomāt to, kas dzīvē ir svarīgākais,» stāsta Jana. Meklējot padomu un atbalstu, viņa satika Rihardu, kurš, viņasprāt, ir ļoti dzīves gudrs cilvēks un sirsnīgs draugs.
Ģimene atrada jaunu dzīvesvietu, bet Jana paņēma kredītu sava biznesa uzsākšanai. Jana un Rihards bija priecīgi par savu ģimenes uzņēmumu, un sākumā viss gāja labi. «Atšķīrām jaunu lapu gan savā, gan ģimenes dzīves grāmatā,» saka Jana. Taču problēmu ritenis turpināja ripot lejā no kalna. «Mums piedāvāja paņemt kredītu dzīvokļa remontam. Tajā brīdī šķita, kāpēc gan ne, jo gribējās uzlabot sadzīves apstākļus,» saka Jana. Tāpat rīkojās Janas māte, kura meitas vajadzībām aizņēmās vēl tūkstoš latu. «Toreiz iekritām «lamatās», jo nebijām rēķinājušies ar to, ka situācija var tik krasi mainīties,» skumji stāsta Jana.
Ar šo brīdi viss sāka sarežģīties vēl vairāk, jo Janai pakāpeniski tika samazināta alga un beigās slēdza arī viņas vadīto filiāli. «Arī mūsu uzņēmuma pakalpojumi vairs nebija tik pieprasīti, un pasūtījumi gadījās labi ja dažas reizes gadā. Atskatoties uz pēdējiem sešiem gadiem, es joprojām nespēju noticēt, ka notikumi varējuši tā attīstīties. Tas bijis neticams brauciens lejā no kalna,» nosaka Jana.