/nginx/o/2018/07/17/10300337t1he35d.jpg)
Pilnīgs strupceļš – tā savu pašreizējo stāvokli raksturo Agita, kura ekonomiskās lejupslīdes laikā palikusi viena ar bērniem. Viņa ir nonākusi apburtajā lokā, ko var raksturot trīs vārdos – bērni, darbs, nauda –, mēģinot izcīnīt iekšējo cīņu, lai pieņemtu pareizo risinājumu un saprastu, ko no šīs trijotnes upurēt par labu citai.
Agita ir mamma pieciem bērniem, no kuriem trīs jau ir pieauguši un uzsākuši patstāvīgu dzīvi, tādēļ viņas aprūpē palikušas vēl desmit un divarpus gadus vecās meitiņas. Vecākajai no viņām ir grūtības ar mācībām, tādēļ mācību laikā jāuzturas speciālā valsts apmaksātā internātskolā.
Tomēr Agitai trūkst līdzekļu, lai bērnu dārzu varētu apmeklēt viņas jaunākā atvase. Nav arī neviena, kas mazo bez maksas varētu pieskatīt. «Pēc bērna kopšanas atvaļinājuma atsāku strādāt par sētnieci. Kad uznāca lielais sniegs, darba apjoms pieauga, un, lai visu pagūtu izdarīt, es nevarēju tik bieži parūpēties par mazo meitiņu, tāpēc dzīvoju nepārtrauktā stresā,» stāsta Agita.
Bailes par sava bērna drošību pieskatīšanas dēļ piespieda viņu pamest darbu, vēl nenostrādājot deviņus mēnešus, līdz ar to bezdarbnieka pabalsts viņai arī nepienākas. Pašlaik Agita mēnesī par dažādiem ģimenes un bērnu pabalstiem saņem tikai nepilnus 100 latus, bet ar šādiem ienākumiem izdzīvot ir gandrīz neiespējami.
Projekta «Paēdušai Latvijai» palīdzību Agita lūgusi pēc kādas televīzijā redzētas informatīvas pārraides, piespiežot sevi pārkāpt lepnumam. «Man ir ļoti grūti lūgt kādam palīdzību. Piemēram, biju pašvaldībā, un, kad man bija jāsāk runāt, kamols iestrēga kaklā - nevarēju ne parunāt, ne paraudāt, bet iekšā viss «vārījās» aiz kauna un dusmām par radušos situāciju,» par savām emocijām stāsta Agita.
Bezizejas situācija piespiedusi viņu ne reizi vien pārvarēt sevi – viņa jau saņēmusi pārtikas pakas no Eiropas Savienības un ļoti gaida «Paēdušai Latvijai» pirmo paku, norādot, ka pašreiz īpaši pietrūkstot pamatproduktu – kartupeļu, miltu, eļļas. Šajā gadījumā var iztikt pat bez kārumiem, būtiskākais, lai būtu, ko paēst.
Vēl Agitai rūpes rada nelielais un vienmēr aukstais mājoklis, kas jākurina ar malku. «Krāsns ir katastrofālā stāvoklī, un ar to mājokli apsildīt nevar. Kad beidzās malka un nebija naudas, lai to iegādātos, vajadzēja izmantot elektrisko sildītāju. Pieaugušie jau vēl var salu paciest, bet mazam bērnam tas ir bīstami veselības dēļ,» stāsta Agita. Rezultātā viņai palielinājušies rēķini, kurus jau kopš ziemas nav iespējams pilnībā samaksāt.
Patlaban Agita ir ievietojusi sludinājumus vietējā avīzē ar cerību sagaidīt piedāvājumu lētākai un siltākai pajumtei vai arī darbam, ko iespējams apvienot ar bērna audzināšanu. «Es turpinu ķepuroties un mēģinu pieņemt pareizos lēmumus, lai izkļūtu no šī apburtā loka un man būtu gan darbs, gan aprūpēti bērni,» saka Agita.