/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10297921t1h4718.jpg)
No varas atstādinātā Kirgizstānas prezidenta Kurmanbeka Bakijeva dēls Maksims Bakijevs piektdien no rīta devies prom no Latvijas, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija no drošiem avotiem.
Kirgizstānas gāztā prezidenta dēls pametis Latviju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa galamērķis nav zināms, bet, visticamāk, M.Bakijevs devies austrumu virzienā. K.Bakijevs, kurš parakstījis dokumentu par aiziešanu no valsts prezidenta amata, patlaban uzturas Kazahstānas pilsētā Tarazā.
Par K.Bakijeva došanos prom no Kirgizstānas šonedēļ Vašingtonā sprieduši ASV, Krievijas un Kazahstānas līderi, ceturtdien apliecināja Savienoto Valstu Valsts departamenta preses sekretārs Filips Kraulijs. «Tagad jaunajai varai ir pilnīga leģitimitāte,» sacīja Kraulijs.
Kā ziņots, gāztā prezidenta dēla M.Bakijeva ierašanās Latvijā iepriekš tikusi saskaņota ar valsts institūcijām, tostarp ārlietu resoru.
Kirgizstānas pagaidu premjerministre Roza Otunbajeva iepriekš pat pieļāva iespēju, ka uz Latviju varētu doties arī pats atstādinātais prezidents, taču Latvijas amatpersonas paziņoja, ka šāds jautājums «nav dienaskārtībā».
M.Bakijevs ir Latvijas baņķiera Valērija Belokoņa partneris SIA «Maval aktīvi», kurā abiem pieder 50% daļu, un vienīgais īpašnieks SIA «Who is Who», kas agrāk piederēja Belokoņam. Viņš ir arī Belokoņa kontrolētās AS «Kimmels Rīga» padomes priekšsēdētāja vietnieks.
Kā ziņots, Belokoņam piederošā «Manas bank» ir viena no Kirgizstānas bankām, pār kuru kontroli pārņēmusi pagaidu valdība. Plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka pagaidu valdība tā rīkojās, jo no bankas varētu būt aizplūduši gāztajam prezidentam pietuvinātu personu finanšu līdzekļi.
Jau ziņots, ka Ārlietu ministrija (ĀM) ir nosūtījusi notu Kirgizstānai, atgādinot nemieru pārņemtajai valstij par saistību ievērošanu ar Latviju attiecībā uz investīciju aizsardzību. Notā norādīts, ka Kirgizstānā darbojas vairāki Latvijas uzņēmumi, kuri nemieros guvuši materiālus zaudējumus. Latvija lūdz Kirgizstānu nodrošināt uzņēmēju investīciju aizsardzību, kā to paredz starpvalstu līgums. Tāpat tiek lūgts garantēt pilnīgu drošību Latvijas valstspiederīgajiem, kuri atrodas Kirgizstānā.