SVF atspēko hipotēzi, ka fonds tīši stimulējis krīzi Latvijā

Izteikumi, ka SVF kaut kādā veidā ir paātrinājis krīzi «savu finanšu interešu apmierināšanai, ir pretrunā ar faktiem, kā arī nepakļaujas ne veselajam saprātam, ne starptautiskās sabiedrības spriestspējai», Austrijas laikrakstam «Standard» nosūtītā vēstulē norāda SVF Ārējo attiecību departamenta direktora vietnieks Gerijs Raiss.

«Tieši pretēji - SVF palīdzēja iegrožot krīzi un pēc tam panākt tās atpakaļgaitu, rīkojoties strauji un apņēmīgi,» viņš uzsvēra, atgādinot, ka Čehija bija starp valstīm, kas atbalstīja fonda aktivitātes reģionā, piedaloties nepieciešamo resursu piešķiršanā.

Intervijā laikrakstam «Standard», kas 2.aprīlī publicēta Čehijas Bankas mājaslapā, Čehijas centrālās bankas vadītāja vietnieks Mojmirs Hampls nāca klajā ar apgalvojumu, ka SVF darbības esot acīmredzami liecinājušas par sistēmiskiem mēģinājumiem radīt situāciju, kurā rastos nepieciešamība finansiāli glābt visu reģionu. Viņš apgalvoja, ka SVF, kura vadībā tika sniegta finanšu palīdzība Ungārijai, Latvijai, Ukrainai un Rumānijai, esot sagrozījis vairākus datus, jo šādi vēlējies nodrošināt ar darbu savu jauno menedžmenta komandu izpilddirektora Dominika Strosa-Kāna vadībā.

«Ironiski ir tas, ka SVF paātrināja krīzi [Centrālajā un Austrumeiropā]. Tas bija skaidrs mēģinājums radīt situāciju, ka [finanšu] palīdzība būtu nepieciešama visam reģionam. Pirms krīzes SVF nebija klientu,» sacīja Čehijas centrālās bankas pārstāvis, uzsverot, ka krīze esot ļāvusi pēdējās instances aizdevējam atrast darbu savam personālam un tikt pie naudas.

Pēc Hampla teiktā, SVF esot fokusējies uz datiem, kuros Rietumu banku ekspozīcija uz attīstības tirgiem Eiropā bijusi pārspīlēta, ignorējot apstākli, ka Rietumu kredītiestāžu meitasbanku izsniegtie kredīti lielā mērā bija segti ar vietējiem noguldījumiem. «Šī nepareizā SVF interpretācija bija nepatīkama, un SVF bijā jāveic šo datu korekcijas pēc mūsu iejaukšanās,» klāstīja čehu baņķieris.

Savukārt Čehijas centrālās bankas šefs Zdeneks Tuma aģentūrai «Reuters» uzsvēra, ka Hampls Austrijas laikrakstam esot izteicis savu personisko, nevis centrālās bankas viedokli.

«SVF ir institūcija, kas ir pilnvarota atbalstīt grūtībās nonākušas valstis. Tādām valstīm kā Latvija vai Ungārija bija strukturālas un fiskālas problēmas. Tas bija tieši tas gadījums, kad ir jāiejaucas SVF, un tas arī notika,» viņa pausto citē aģentūra «Reuters».

Hampls intervijā laikrakstam arī sacīja, ka Čehija nesteidzas ar dalību eiro zonā un arī eiro zonā nav vērojama paplašināšanās vēlme. «Pieprasījumā pēc jaunām eiro zonas dalībvalstīm iestājusies krīze. Lēmums attiecībā uz Igauniju izgaismos situāciju. [Šīs Baltijas valsts iestāšanās eiro zonā] varētu būt sarežģītāka nekā tā bija Slovēnijai un Slovākijai,» viņš pieļāva.

Čehijas amatpersona arī brīdināja, ka attīstības valstīm Eiropā iestāšanās eiro zonā nebūšot universāla panaceja, kas atrisinās visas problēmas.

«Pastāv uzskats, ka valstis pēc iestāšanās eiro zonā var atslābināties. Šāda attieksme noved pie Grieķijas scenārija. Eiro radītāji uzskatīja, ka eiro ieviešana paātrinās strukturālās reformas. Grieķijas piemērs pierāda pretējo,» pauda Hampls.

Intervijā «Standard» Hampls arī vērsa uzmanību uz to, ka daudzi analītiķi un starptautiskās institūcijas, kas iepriekš uzskatīja Austrumeiropu par visproblemātiskāko reģionu, ir maldījušās. «Mēs vienmēr esam norādījuši, ka nestabilitāte ir Rietumeiropas problēma, un tagad tas ir apstiprinājies,» viņš teica.

Hampls atgādināja, ka nesen Eiropas Komisija informēja, ka tikai deviņām no 27 Eiropas Savienības valstīm nav jāveic finanšu sistēmas stabilizēšanas pasākumi, un visas šīs deviņas valstis ir jaunās bloka dalībvalstis.