/nginx/o/2018/07/17/10295666t1hce03.jpg)
Bez vīra un darba, bet ar trim bērniem – tāda ir Gintas dzīve jau divus gadus. Pēc ilgstošas slimošanas un trešā bērniņa pieteikšanās atgūt darbu vairs nebija nekādu cerību, tāpēc palīdzība bija jāmeklē citur.
Nejauša tikšanās parkā = vēl viena paēdusi ģimene
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vienpadsmit gadu vecumā Ginta apmeklēja alpīnistu nodarbības, un pēc traumējoša kritiena kreisā auss kļuva nedzirdīga. Ārsti nākotnē paredzēja ar šo traumu saistītas komplikācijas, kuras pirms dažiem gadiem arī sāka parādīties – asinsrites traucējumi, kas asinīm neļauj pilnvērtīgi piekļūt sirdij un labākajā gadījumā rada neprognozējamas asinsspiediena maiņas. Tas Gintai licis pamest pēdējo darba vietu rūpnīcā pie konveijera un ilgstoši uzturēties slimnīcās. Turklāt vēl pieteikusies nu jau deviņus mēnešus vecā meitiņa.
Notikumu virpulī izjuka ģimene, šķīrās Gintas un viņas vīra ceļi. «Viņš bija ērti iekārtojies bezdarbnieka statusā un šķiet, ka bija apmierināts ar faktu, ka esmu vienīgā pelnītāja. Nedomāju, ka vīrietim šāda uzvedība ir normāla un pieņemama,» saka Ginta.
Sociālie dienesti, kam Ginta līdz šim lūgusi palīdzību, ir bijuši ļoti neatsaucīgi un nav palīdzējuši, jo uzskatīja, ka viņai pilnīgi pietiekot ar vecāku atbalstu, kuri vēl arvien strādā. «Mani vecāki ir gandrīz pensijas vecumā un no manas puses nebūtu godīgi viņiem kaut ko prasīt,» uzskata Ginta.
Taupot naudu un cīnoties, nelielajā Brasas dzīvoklī tagad dzīvo Gintas septiņu cilvēku ģimene – viņa pati ar deviņus un vienpadsmit gadus veciem puikām, deviņus mēnešus jauno meitiņu, viņas vecāki un Gintas brālis, kuram arī radušās problēmas ar veselību, jo daļēji zaudēta redze. «Patlaban viņš ārstē jau arvien jaunas acu slimības, un diemžēl ārsti paredz, ka redzes invaliditāte ir neizbēgama. Darba devējs jau paziņojis, ka viņš var necerēt uz iepriekšējo darbu, bet kurš nākotnē dos darbu neredzīgam cilvēkam?» stāsta bezizejā nonākusī Ginta.
Viņai mamma un tētis ir ievērojams atbalsts ik dienu, un, lai arī pašiem alga nav lielāka par minimālo, viņi palīdz, cik vien naudiņa atļauj, lai apgādātu mazos ar mācību grāmatām. Taču ģimenei vajag ko vairāk par grāmatām, un laimīgas sagadīšanās rezultātā, pastaigājoties ar bērniem parkā, Ginta nejauši iepazinusies ar ģimeņu centra «Ģimenes atbalsts» darbinieci. Sarunas gaitā darbiniece uzzinājusi par Gintas ģimenes situāciju un noskaidrojies, ka viņa var pretendēt uz pārtikas paku projekta «Paēdušai Latvijai» ietvaros. «Esam saņēmuši jau trīs šīs pakas un nu jau protam vienu iepakojumu ar griķiem pagatavot tā, lai pietiek ilgākam laikam visai daudzskaitlīgajai ģimenei,» cerīgi saka Ginta.