«Daimler» samaksās 93 miljonus dolāru. Kriminālapsūdzības neizvirzīs

ASV apgabaltiesas tiesnesis Ričards Leons pieņēma prokuroru piedāvāto vienošanos neizvirzīt kriminālapsūdzības pret «Daimler AG», ja kompānija sadarbosies ar tās darbības pārraudzītājiem, pakļausies iekšējām pārbaudēm un ievēros pārējos vienošanās noteikumus.

Jau vēstīts, ka pēc ilgstošas ASV izmeklēšanas lietā par 22 valstu amatpersonu piekukuļošanu «Daimler AG» 25.martā izvairījās no kriminālapsūdzību izvirzīšanas, atzīstot, ka laikā no 1998. līdz 2008.gadam veikusi nepiemērotus maksājumus desmitiem miljonu ASV dolāru (desmitiem miljonu latu) apmērā.

Ņemot vērā «Daimler AG» atteikšanos no šādas prakses un pilnīgu sadarbību ar izmeklētājiem, prokurori ieteica Vašingtonas tiesai pieņemt divu «Daimler AG» meitsabiedrību paziņojumu par savas vainas atzīšanu un uzlikt naudassodu 93,6 miljonu ASV dolāru (49 miljonu latu) apmērā. «Daimler AG» samaksās arī 91,4 miljonu dolāru (47,9 miljonu latu) naudassodu, lai ASV Vērtspapīru un biržu komisija izbeigtu izmeklēšanu šajā lietā.

Prokuroru memorandā teikts, ka «Daimler AG» informējusi viņus par konstatētajiem faktiem, atlaidusi 45 darbiniekus, kas bija iesaistīti kukuļu došanā, un veikusi reformas savā darbībā. «Daimler AG» darbība pārraudzīs trīs gadus, lai pārbaudītu tās atbilstību ASV pretkorupcijas likumdošanai.

Aizdomas par «Daimler AG» dotiem kukuļiem pirmoreiz radās 2004.gadā, kad bijušais šīs kompānijas darbinieks savā sūdzībā pavēstīja, ka atlaists tāpēc, ka paudis bažas par slepenu kontu uzturēšanu kukuļu maksāšanai.

Kompānijai «Daimler AG» un tās meitsabiedrībām «Daimler Export and Trade Finance GmbH», «DaimlerChrysler China Ltd.» un «DaimlerChrysler Automotive Russia SAO» izvirzīja apsūdzības nozieguma plānošanā un Ārvalstu kukuļdošanas likuma (Foreign Corrupt Practices Act) pārkāpšanā. Šis ASV likums aizliedz nepiemērotus maksājumus citu valstu amatpersonām.

Tiesas dokumentā teikts, ka «Daimler AG» ilgstoši praktizējusi kukuļu maksāšanu, izmantojot ārzonas banku kontus, maldinošas vienošanās par cenām un starpniekus. Kompānijas iekšienē šie kukuļu maksājumi bieži raksturoti kā komisijas maksas, īpašas atlaides vai «nepieciešami maksājumi».

Starp valstīm, kuru amatpersonām maksāti kukuļi, ir Latvija, Ēģipte, Grieķija, Horvātija, Indonēzija, Irāka, Kotdivuāra, Krievija, Ķīna, Melnkalne, Nigērija, Serbija, Taizeme, Turcija, Turkmenistāna, Ungārija, Uzbekistāna un Vjetnama. Šo maksājumu mērķis bijis nodrošināt līgumus ar valdību klientiem par «Daimler AG» automašīnu iegādi simtiem miljonu ASV dolāru vērtībā.

Krievijas valdības ierēdņiem doti kukuļi par vairāk nekā 3 miljoniem eiro (2,1 miljonu latu), lai nodrošinātu «Daimler AG» automašīnu noietu Krievijā 64,6 miljonu eiro (45,4 miljonu latu) apmērā. Ķīnas valdības ierēdņi saņēmuši 4,1 miljonu eiro (2,9 miljonus eiro) kukuļos, kas noformēti kā komisijas maksas, dāvanas vai atvaļinājuma izdevumi. Ierēdnis Turkmenistānā saņēmis bruņuautomobili «Mercedes Benz» 300 tūkstošu ASV dolāru (156 tūkstošu latu) vērtībā kā dzimšanas dienas dāvanu.

Lai nodrošinātu kravas automašīnu pārdošanu humāniem mērķiem saskaņā ar ANO programmu «Nafta pret pārtiku», «Daimler AG» devusi kukuļus Irākas ierēdņiem un noslēgusi vienošanos, kas paredz nepieprasīt kompensācijas par pirmajā Persijas līča karā nodarītiem zaudējumiem.

«Daimler AG» priekštece deviņdesmito gadu beigās apvienojās ar ASV autobūves firmu «Chrysler Corp.», izveidojot kompāniju «DaimlerChrysler». «DaimlerChrysler» vēlāk pārdeva «Chrysler» investīciju firmai «Cerberus Capital Management».

Jau vēstīts, ka 26.martā Horvātijas Pretkorupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas birojs pieprasīja uzsākt izmeklēšanu lietā par iespējamiem «Daimler AG» kukuļiem Horvātijas amatpersonām.

Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 26.martā nolēma sākt pārbaudi par «Daimler AG» kukuļdošanas skandālu. Tās ietvaros izvērtēs gan publiskoto informāciju, gan pieprasīs visu nepieciešamo informāciju iespējamo koruptīvo nodarījumu atklāšanai.