Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piektdien nolēmis sākt pārbaudi par autobūvnieka «Daimler» kukuļdošanas skandālu.
KNAB «Daimler» kukuļdošanas skandālā sāk resorisko pārbaudi
Ja vēl ceturtdien KNAB pēc ģenerālprokurora lūguma sākt izmeklēšanu šajā skandālā vien aprobežojās ar paziņojumu, ka vērtēšot publiski izskanējušo un citu informāciju, lai lemtu par tālāko rīcību, tad piektdienas vakarā KNAB runasvīrs Andris Vitenburgs aģentūrai BNS pastāstīja, ka saistībā ar publiskoto informāciju par «Mercedes Benz» ražotāja «Daimler» kukuļošanu birojs ir sācis resorisko pārbaudi, lai konstatētu iespējamos noziedzīgos nodarījumus.
Tās ietvaros tiks izvērtēta gan publiskotā informācija, gan pieprasīta visa nepieciešamā informācija iespējamo koruptīvo nodarījumu atklāšanai.
Bijušais KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs, kurš pašlaik uzturas ārvalstīs, ar īsziņas starpniecību aģentūrai BNS paziņoja, ka laikā, kad vadījis KNAB, nekāda informācija par iespējamo kukuļošanu saistībā ar autobusu iegādi neesot bijusi. Ja tāda būtu bijusi, noteiktu tiktu pārbaudīta.
Loskutovs uzskata, ka KNAB ir jāsāk kriminālprocess, jo tikai tā varot lūgt informāciju ASV, viņš pat domā, ka, iespējams, par noziegumiem jau iestājies kriminālatbildības noilgums. Tomēr, pēc Loskutova domām, tik un tā birojam būtu jāsāk izmeklēšana, arī iespējamā naudas atmazgāšana un iespējamie pārkāpumi partiju finansēšanā saistībā ar šo skandālu.
Laikraksts «Telegraf» piektdien vēstīja, ka materiāli ASV autobūvnieka «Daimler» lietā, kuras izmeklēšana jau nonākusi finiša taisnē, liecina, ka uzņēmuma pārstāvji devuši kukuļus ne tikai Rīgas domes, bet arī valdības pārstāvjiem.
Turklāt saskaņā ar no federālās Kolumbijas apgabala tiesas saņemtajiem dokumentiem Latvijas banku sistēma izmantota arī naudas pārskaitījumiem. Kukuļus maksājis «Daimler» meitasuzņēmums «EvoBus» caur īpaši šim nolūkam reģistrētu trešo kompāniju.
Kukuļi doti valdības pārstāvjiem, kuru partijas pirmās autobusu piegādes laikā 2002.gada jūlijā kontrolējušas arī notiekošo Rīgas domē. Ministru kabinetu tajā laikā vadīja pašreizējais LPP/LC biedrs un Saeimas deputāts Andris Bērziņš, kurš tobrīd pārstāvēja «Latvijas ceļu». Valdībā bija pārstāvētas arī Tautas partija, «Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un Jaunā partija, kuras līderis tobrīd bija pašreizējais Rīgas vicemērs un LPP/LC vadītājs Ainārs Šlesers. Savukārt Rīgu 2002.gada jūlijā vadīja koalīcija no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas ar mēru Gundaru Bojāru (tagad LPP/LC biedru) un «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» (PCTVL) ar tagadējo «Saskaņas centra» biedru, toreizējo vicemēru Sergeju Dolgopolovu.
Savukārt īsi pirms tam domes koalīcijas vicemērs bija tolaik «tēvzemiete» (patlaban «Pilsoniskās savienības» biedre) Inese Vaidere. TB/LNNK šajā laikā arī bija vienīgā partija, kas bija pārstāvēta gan Rīgas domē, gan valdībā. Turklāt «tēvzemieši» vadīja arī reģionālās attīstības lietu ministriju, kas bija tieši atbildīga par pašvaldības uzraudzību.
«EvoBus» no 2003.gada aprīļa līdz 2006.gada decembrim netieši maksājis arī valsts amatpersonām, kas bija citu partiju, ne pašvaldībā pārstāvēto, biedri. Laikraksts norāda, ka šajā laikā darbojās Einara Repšes («Jaunais laiks») un Induļa Emša (Zaļo un zemnieku savienība) valdības.
Kopumā kukuļos «Daimler» amatpersonām Latvijā samaksājusi 1,8 miljonus eiro.