KNAB vērtēs informāciju par RD iespējamo saistību ar «Daimler»

Prokuratūras runasvīrs Andrejs Vasks aģentūrai BNS pastāstīja, ka ģenerālprokurors Jānis Maizītis ir nosūtījis KNAB ierosinājumu izmantot likumā piešķirtās tiesības un veikt tajā paredzētās darbības, lai konstatētu un atklātu iespējamos noziegumus, kas saistīti ar Rīgas domes amatpersonu iespējamo kukuļošanu, par ko ceturtdien ziņojuši mediji saistībā ar ASV Tieslietu ministrijas apsūdzībām autobūvniekam «Daimler».

KNAB runasvīrs Andris Vitenburgs aģentūrai BNS apstiprināja, ka Maizīša lūgums ir saņemts un KNAB vērtēšot publiski izskanējušo informāciju un citu informāciju, lai lemtu par tālāko rīcību.

Vairāk ziņu KNAB pārstāvis nesniedza, tostarp viņš neatklāja, vai KNAB lūgs informāciju ASV tiesībsargājošajām iestādēm un kāda būs KNAB tālākā rīcība.

Jau vēstīts, ka ASV Tieslietu ministrija ir izvirzījusi Vācijas autobūves kompānijai «Daimler AG» apsūdzības kukuļu maksāšanā desmitiem miljonu ASV dolāru (desmitiem miljonu latu) apmērā vismaz 22 ārvalstu, tostarp Latvijas, amatpersonām, šonedēļ ziņoja aģentūra «Associated Press».

Lietā, kas ierosināta federālajā tiesā Vašingtonā, teikts, ka kompānija veikusi šādas darbības laikā no 1998. līdz 2008.gadam.

Starp valstīm, kuru amatpersonām maksāti kukuļi, ir Latvija, Ēģipte, Grieķija, Horvātija, Indonēzija, Irāka, Kotdivuāra, Krievija, Ķīna, Melnkalne, Nigērija, Serbija, Taizeme, Turcija, Turkmenistāna, Ungārija, Uzbekistāna un Vjetnama.

Šo maksājumu mērķis bijis nodrošināt kontraktus ar valdību klientiem par «Daimler» automašīnu iegādi simtiem miljonu ASV dolāru vērtībā.

Kompānijai «Daimler AG» un tās meitsabiedrībām «Daimler Export and Trade Finance GmbH», «DaimlerChrysler China Ltd.» un «DaimlerChrysler Automotive Russia SAO» tika izvirzītas apsūdzības nozieguma plānošanā un Ārvalstu kukuļdošanas likuma (Foreign Corrupt Practices Act) pārkāpšanā. Šis ASV likums aizliedz nepiemērotus maksājumus citu valstu amatpersonām.

Apsūdzības izteiktas tiesas dokumentā ar nosaukumu «informācija», kas ASV tiesās parasti nozīmē, ka apsūdzētā persona vai kompānija gatavojas nākt klajā ar paziņojumu par savas vainas atzīšanu kā daļu no vienošanās ar valdību, lai lieta nenonāktu līdz prāvai.

Tiesas dokumentā sacīts, ka «Daimler» ilgstoši praktizējis kukuļu maksāšanu, izmantojot ārzonas banku kontus, maldinošas vienošanās par cenām un trešās puses starpniekus. Kompānijas iekšienē šie kukuļu maksājumi bieži tikuši raksturoti kā komisijas maksas, īpašas atlaides vai «nepieciešami maksājumi».

Lietai tuvs ziņu avots, kas vēlējās saglabāt anonimitāti, pavēstīja ziņu aģentūrai «Agence France Presse» (AFP), ka «Daimler» vienosies ar ASV valdību par izmeklēšanas izbeigšanu, samaksājot soda naudās apmēram 180 miljonus ASV dolāru (93 miljonus latu). Ziņu avots piebilda, ka šāda vienošanās oficiāli vēl nav panākta, bet par to tiks izlemts tiesas sēdē 1.aprīlī.

AFP sniedza arī sīkākas ziņas par daļu no «Daimler» dotajiem kukuļiem. Krievijas valdības ierēdņiem doti kukuļi par vairāk nekā 3 miljoniem eiro (2,1 miljonu latu), lai nodrošinātu «Daimler» automašīnu noietu Krievijā 64,6 miljonu eiro (45,4 miljonu latu) apmērā. Ķīnas valdības ierēdņi saņēmuši 4,1 miljonu eiro (2,9 miljonus eiro) kukuļos, kas noformēti kā komisijas maksas, dāvanas vai atvaļinājuma izdevumi. Ierēdnis Turkmenistānā saņēmis bruņuautomobili «Mercedes Benz» 300 tūkstošu ASV dolāru (156 tūkstošu latu) vērtībā kā dzimšanas dienas dāvanu.

Lai nodrošinātu kravas automašīnu pārdošanu humāniem mērķiem saskaņā ar ANO programmu «Nafta pret pārtiku», «Daimler» devis kukuļus Irākas ierēdņiem un noslēdzis vienošanos, kas paredz nepieprasīt kompensācijas par pirmajā Persijas līča karā nodarītajiem zaudējumiem.

«Daimler AG» priekštecis deviņdesmito gadu beigās apvienojās ar ASV autobūves firmu «Chrysler Corp.», izveidojot kompāniju «DaimlerChrysler». «DaimlerChrysler» vēlāk pārdeva «Chrysler» investīciju firmai «Cerberus Capital Management».