Labo «Parex» aktīvu pārnešana var draudēt ar ilgstošu tiesvedību

Starp konsultanta ieteiktā modeļa priekšrocībām Finanšu ministrija (FM) minējusi Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) interešu un prasību ievērošanu, «pozitīvu PR (publisko attiecību) efektu» investoru acīs un bankas iepriekšējās reputācijas «attīrīšanu». Jaunajai bankai būtu arī labi likviditātes un kapitāla pietiekamības rādītāji.

Savukārt kā modeļa trūkumi minēts gan augsts īstenošanas un tālāks tiesvedības risks, nepieciešamība papildus jaunās bankas kapitālā ieguldīt 100 miljonus latu valsts naudas (kapitalizējot daļu noguldījuma), gan sarežģītais īstenošanas process, kas, kā noprotams, var novest pat līdz bankas darbības traucējumiem.

Īstenojot šo scenāriju, valstij nāksies pilnībā nodrošināt visu jaunas bankas dibināšanas procesu, kas ietver ne tikai, piemēram, vienošanos ar korespondentbankām un SWIFT, bet arī jaunu bankas sistēmas izveidi, papildu ieguldījumus infrastruktūrā u.c. «Parex bankas» nesen atklāto centrālo ēku Citadeles kvartālā konsultants «Nomura» gan ierosinājis nodot jaunajai bankai.

Sarežģītais jaunas bankas izveides īstenošanas process palielināšot «operacionālo risku sakarā ar darbības traucējumiem». Kas domāts ar «darbības traucējumiem», FM nepaskaidro.

Augstais tiesvedības risks izriet no iecerētā aktīvu sadales modeļa, proti, bankas iepriekšējo akcionāru laikā veiktos ieguldījumus - 52,8 miljonus latu - subordinētajā kapitālā paredzēts atstāt vecajā jeb «sliktajā» bankā, par ko šie ieguldītāji, tostarp vairāki pensiju fondi, visticamāk, tiesāsies, turklāt aktīvu sadalei paredzēts piemērot Kredītiestāžu likuma normu - 59.2 pantu, kuru vairāki juristi šī darījuma kontekstā vērtē kā neatbilstošu Satversmei.

Bijušie bankas akcionāri iepriekš izteikušies, ka subordinēto kapitālu «Parex bankā» ir ieguldījuši vairāki pensiju fondi un ārvalstu bankas, piemēram, «Deutsche Bank». Lielāko daļu šī ieguldījuma gan veido pašu Viktora Krasovicka un Valērija Kargina nauda. «Parex bankā» aģentūrai LETA atzina, ka ieguldītāji ir vairāki, taču sīkākus komentārus nesniedza.

Labajā bankā plānots pārnest aktīvus 1,5 miljardu latu vērtībā, bet «Parex bankā» atstāt aktīvus 785 miljonu latu vērtībā.

«Parex bankā» paliktu problemātiskie aktīvi, par kuriem netiek maksāts laikā, un «neprofila kredīti», kas neatbilst bankas nākotnes stratēģijai vai mazina to vērtību potenciālo investoru acīs, - kopumā 684 miljonu latu vērtībā. Tikmēr labā banka saņemtu kredītus 767 miljonu latu vērtībā.

Sliktajā bankā paliktu arī vērtspapīri 83 miljonu latu apmērā un papildu piecu miljonu latu likviditātes rezerve, lai nodrošinātu līdzekļus sindicētā kredīta apmaksai. Šis 163,4 miljonus latu vērtais kredīts arī tiek atstāts «sliktajā bankā», un trūkstošo tā atmaksas daļu, pēc konsultantu domām, būs iespējams finansēt no problemātisko un «neprofila kredītu» atmaksas un piedziņas līdzekļiem.

Vecajā bankā paliktu Valsts kases noguldījums 454 miljonu latu apmērā, kā arī tiktu saglabāts esošais bankas kapitāls - 114,7 miljoni latu.

Klientu depozīti - 774 miljoni latu - un bankas izlaistās eiroobligācijas 222 miljonu latu vērtībā pilnībā tiks pārnestas uz jauno banku, tur nonāks arī Privatizācijas aģentūras un ERAB iemaksas - 50 miljoni latu - «Parex bankas» subordinētajā kapitālā.

Kāda ar iecerēto reorganizācijas modeli iepazīstināta persona, kas vēlējās palikt anonīma, aģentūrai LETA izteica aizdomas, ka šāds risinājums var novest «Parex banku» līdz maksātnespējai. Šāds scenārijs, viņaprāt, skaidri iezīmējas «Nomuras» plānā un tajā esošajās «finanšu projekcijās».

Otrs modelis paredzētu, ka nodalāmajā bankā jeb fondā nonāktu problemātiskie «Parex bankas» kredīti 414 miljonu latu vērtībā, vērtspapīri 83 miljonu latu vērtībā un citi aktīvi 13 miljonu latu vērtībā jeb kopumā aktīvi 510 miljonu latu apmērā, kā arī Valsts kases noguldījums 510 miljonu latu apmērā.

Konsultantu atbalstītajā variantā ERAB iegūtu 25% plus vienu akciju abās - gan jaunajā bankā, gan «sliktajā» «Parex bankā». Patlaban ERAB īpašumā ir 19,7%. Ceturtdaļu bankas ERAB iegūtu, ieguldot vien 57,5 miljonus latu.

Uz aģentūras LETA jautājumu, vai tas nozīmē, ka bankas vērtība šobrīd būtu tikai aptuveni 230 miljoni latu, FM Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace norādīja, ka ministrija nevar komentēt konkrētus bankas vērtības rādītājus, jo tos noteiks tikai «tirgus un pārdošanas darījums».

Cena, par kādu valsts varētu pārdod «Parex banku», netiek minēta attiecībā ne uz vienu no modeļiem. FM lieto tādas frāzes kā «augstākā iespējamā cena», savukārt konsultants norādījis, ka jaunas bankas izveides modelis nodrošinās «lielākas valsts atbalsta daļas» atgūšanu. Jau iepriekš neoficiāli izskanējis, ka valsts vairs necer atgūt visus ieguldījumus.

Starp potenciālajiem «Parex bankas» labās daļas pircējiem tiek minētas Latvijā jau strādājošās bankas «Nordea» un «DnB Nord banka», Polijas «PKO Bank Polski», Krievijas «Alfa Bank», Vācijas «Raiffeisen Bank» un «Erste Bank», kā arī finanšu investori.

Līdz konkrēta lēmuma pieņemšanai valdībā FM pagaidām nekomentēs ar «Parex bankas» restrukturizāciju saistītos jautājums, piebilda Melnace.

Kā ziņots, valdība pirms nedēļas pieņēma zināšanai Privatizācijas aģentūras ziņojumu par darbu pie modeļa, kas paredz perspektīvu un nākotnes bankas biznesa profilam atbilstošo aktīvu nodalīšanu jaunā bankā. Lemšanu par «Parex bankas» restrukturizācijas plānu valdība turpinās rīt, 23.martā.

Līdz 31.martam šis plāns jāiesniedz EK.

LETA jau ziņoja, ka ar starptautisko konsultantu «Nomura» noslēgts līgums par «Parex» restrukturizācijas plāna izstrādi un ieviešanu. Tāpat konsultants organizēs «Parex bankas» un restrukturizācijas rezultātā izveidoto vienību pārdošanu.

Patlaban 76,6% «Parex bankas» akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 19,7% - ERAB.