/nginx/o/2018/07/17/10293073t1h8470.jpg)
Tētis, mamma un pieci bērni. Visi šie cilvēki ir ekonomiskās krīzes upuri. Viena ģimene, viena liela problēma – nav naudas. Vecākais dēls tikko sasniedzis 18 gadus, jaunākais – pusotru gadu jauns. Tēvs zaudējis darbu, māmiņa auklē pastarīti. Ienākumu nav, bet izdevumu daudz.
«Absurds,» vienā vārdā esošo situāciju raksturo Zane, mamma un sieva šai kuplajai ģimenei.
Aptuveni pirms gada tēvs, kurš tobrīd bija vienīgais apgādnieks, palika bez stabiliem ienākumiem, jo viņu vienkārši atlaida. Sākumā ģimene dzīvoja no bezdarbnieku un jaunākā bērna kopšanas pabalsta. Pēc pusgada beidzās pirmais atbalsts, bet, kad jaunākajam dēlam apritēja gads, arī otra finansiālā palīdzība beidzās. «Naudas vairs nebija. Rēķini jāmaksā, ēst gribas visiem, bērni skolā jālaiž. Visdziļākais izmisums un skumjas par nožēlojamo stāvokli,» saka Zane.
Vīra darba meklējumi diemžēl nevainagojās panākumiem, un vienā brīdī ģimene saprata, ka nav naudas ne tikai, ko samaksāt rēķinus, bet pat tik daudz, lai nopirktu pārtiku. «Nekas cits neatlika, kā meklēt palīdzību un tāpēc vērsāmies pie Ziedot.lv, lai lūgtu «Paēdušai Latvijai» pārtikas paku,» stāsta mamma, «saņemt pirmo pārtikas grozu bija neizakāms prieks un neaprakstāms atbalsts tieši īstajā brīdī!»
Pašreiz ģimene saņēmusi jau divas pārtikas pakas. Zane atzīst, ka cilvēkiem, kuri pieraduši vienmēr tikt galā saviem spēkiem, grūtākais ir pārkāpt pāri savam lepnumam un palūgt: «Tajā brīdī tu saproti, ka esi bezizejā, bet bērni iedvesmo un palīdz saprast to, ka ir jāsaņemas un jārīkojas, jo citādi vairs nevar.»
Ģimene nevar atļauties iepriekš ierastās izklaides, piemēram, kino, teātri vai koncertus, tāpēc jādomā, kā arī šajā situācijā saglabāt optimismu un dzīvesprieku. Vecāki ar bērniem mājās sēdēšanu kompensē ar slidošanu un slēpošanu, bet kad mazajiem gribas ko garšīgu, tad mammai veikalā nopērkamo saldumu vietā pašai jāizdomā kas interesants. «Sākumā, protams, bija grūti, jo vajadzēja iemācīties vārīt pat zupu ne no kā,» saka Zane.
Viņa ir pārliecināta, ka cilvēku raksturo viņa darbi, nevis vārdi. Lai arī pašiem neiet viegli, iespēja palīdzēt citiem tuviniekiem vēl arvien šķiet ļoti būtiska. Nevajag daudz – atdot par mazu palikušās bērnu drēbes, dalīties padomā un vienkārši šad tad būt blakus.
Ģimene pagaidām spītē krīzei, tomēr Zane atzīst: «Ja nebūtu bērnu vai, ja viņi būtu lielāki, mēs brauktu prom no Latvijas. Es neredzu neko pozitīvu tuvākajā nākotnē. Domāju, ka situācija tikai pasliktināsies. Nesaskatu arī izglītības iespējas bērniem.» Uzvarēs stiprākais!