/nginx/o/2018/07/17/10290289t1h92bf.jpg)
Trīs paaudzes kopā, vidējā darbaspējas vecumā... divi cilvēki – abi bez darba. Viņa nevēlas atklāt savu vārdu, jo lūgt palīdzību ir grūti un pazemojums ir neaprakstāms, tāpēc sauksim šo sievieti vienkārši par mammu diviem piecus un deviņus gadus veciem dēliem, kā arī septiņgadīgai meitai. Tāpat viņa ir sieva un labi sadzīvo ar vīramāti. «Ja nebūtu bērnu, mēs neturpinātu cīnīties un nepiekāptos savam lepnumam... tas viss tikai un vienīgi bērnu dēļ,» saka šī mamma.
Ekonomiskajai situācijai strauji pasliktinoties, pagājušajā gadā abi ģimenes apgādnieki – tētis un mamma – palika bez darba. Līdzīgi kā pārējie krīzes upuri arī šī ģimene sākotnēji negribēja atmest cerības par citas darbavietas atrašanu un vēl arvien ticēja, ka beigu beigās viss būs labi. Šajā laikā vēl bija bezdarbnieku pabalsts, bet tad, kad pienāca vasara, bija skaidrs – nekas vairs nav labi! Mamma Nodarbinātības valsts aģentūras kursos izdzirdēja par projektu «Paēdušai Latvijai», kas palīdz ekonomiskās krīzes skartajām ģimenēm. «Man bija grūti saprast, ka esmu to cilvēku vidū, kuriem ir jāiet un jālūdz. Taču galu galā sapratu, ka šoreiz runa ir nevis par mani, bet gan par bērniem,» skumji saka mamma.
Ģimene pieteicās, lai saņemtu palīdzību, un jūt milzīgu atbalstu, jo pārtikas paka ik dienu būtiski samazina tēriņus.
Mamma atzīst, ka visvairāk sāp sirds par bērniem. «Viņiem, esot vēl pavisam maziem, ir jāsaprot tik daudz, cik citi iemācās jau pieauguši. Esam iestāstījuši un viņi arī zina, ka vairs nevar iegūt savā īpašumā visu, ko ierauga un ko grib,» bezpalīdzīgi stāsta mamma.
Pašreiz ģimene savu budžetu spēj papildināt ar nelielajiem ienākumiem no tēva darba apsardzes firmā, bet mamma ir pašnodarbinātā, maksājot nodokļus pati par sevi, atzīstot, ka galu galā nekas daudz pāri nepaliek.
Šī mamma, viņas vīrs, vīramāte un bērni negrasās padoties! Viņa turpina meklēt darbu, rūpējas par bērniem, cenšas nomaksāt kredītu par iegādāto īpašumu un arī dzīvot, lai kaut ko arī izbaudītu, neatļaujoties visu, ko sirds kāro.
Arī viņi ir to ģimeņu vidū, kas apsvēruši domu par Latvijas pamešanu, lai dotos uz ārzemēm pie radiniekiem. «Ja situācija ilgstoši neuzlabosies, tad mums vienkārši nebūs citas iespējas. Mēs gribam dzīvot, nevis eksistēt, un arī bērni nav pelnījuši šādu bērnību,» saka mamma, «es zinu, ka citiem ir vēl grūtāk! Kādreiz, kad pēc kāda pirkuma palika kādi santīmi pāri, iemetām tos ziedojumu kastītē un cerējām, ka kādam tas patiešām palīdzēs. Tagad esam šo palīdzības lūdzēju vidū.»