Aizdevēji prasa ieviest efektīvas sankcijas par valsts līdzekļu izšķērdēšanu

Trešdien publiskotajā saprašanās memorandā ar Eiropas Savienību (ES) teikts, ka Latvijai līdz 2010.gada marta beigām Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma ietvaros jāievieš efektīva sankciju procedūra par valsts līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu personīgām vajadzībām.

Latvijai 2010.gadā ir jāstiprina ES fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības pārvaldības iestāžu spēja kontrolēt un lemt par ES un citas ārvalstu finanšu palīdzības izlietojumu. Tostarp jāpalielina nozaru ministriju atbildība (piemēram, ceturkšņa finanšu plūsmas prognozes, uzraudzības sanāksmes u.c.), aģentūru un finansējuma saņēmēju atbildība, kā arī jāpilnvaro pārvaldības iestādes pārdalīt budžeta līdzekļus no darbības jomām, kurās netiek sasniegti pienācīgi rezultāti, atbilstoši procedūrām Likumā par budžetu un finanšu vadību, uzskata aizdevēji.

Saprašanās memorandā arī uzdots Latvijai līdz 2010.gada aprīļa beigām sagatavot stratēģiju, kā integrēt valsts pārvaldē institūcijas un personālvadības ekspertus, kas ir atbildīgi par cilvēkresursu vadību un plānošanu. «Līdz 2010.gada beigām, balstoties uz pieņemto valsts sektora vienoto atalgojumu sistēmu un izmantojot starptautisko organizāciju tehnisko palīdzību, jāstiprina cilvēkresursu vadības sistēmas komponentes - karjeras attīstība un ikgadējās amatpersonu un darbinieku vērtēšanas sistēma,» teikts dokumentā.

Latvijai līdz marta beigām ar ES un SVF ekspertu palīdzību jāpabeidz budžeta sagatavošanas un budžeta kontroles un uzraudzības procedūru pārskats, kā arī līdz 2010.gada jūnija beigām jāsagatavo jauns Fiskālās atbildības likums (tas ir, izveidojot saistošu vidēja termiņa budžeta ietvaru, nosakot budžeta grozījumu skaita ierobežojumu gada laikā, definējot fiskālos noteikumus, lai uzlabotu budžeta ieviešanu utt.).

Savukārt līdz septembra beigām, konsultējoties ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm un izmantojot starptautisko organizāciju tehnisko palīdzību, Latvijai jāuzlabo analītiskā metodoloģija un jāveic valsts iestāžu visu funkciju un sniegto pakalpojumu un atbilstošo izmaksu analīze, lai pamatotu lēmumus par to, vai attiecīgo publisko pakalpojumu sniegšana būtu jāturpina vai arī būtu jāpārveido, jāpārtrauc vai jānodod ārpakalpojumu sniedzējiem, teikts papildu saprašanās memorandā ar ES.

Papildu saprašanās memorands ar ES līdz šim bijis slepens. Trešdien tas publiskots Finanšu ministrijas mājaslapā.

2008.gada nogalē Latvija vērsās pie starptautiskajiem aizdevējiem ar lūgumu piešķirt līdzekļus, lai palīdzētu stabilizēt makroekonomisko situāciju valstī. Starptautiskie aizdevēji vienojās aizdot līdz 7,5 miljardiem eiro. Saskaņā ar Valsts kases sniegto informāciju Latvija līdz šim no starptautiskā aizdevuma saņēmusi 3,3 miljardus eiro.