/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/16/10274933t1hb4e5.jpg)
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) piektdien izdevis rīkojumu, ar kuru apturējis Jūrmalas domes ieceri divkāršot iebraukšanas maksu Jūrmalā, portālam «Apollo» pavēstīja ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa.
Zalāns aptur ieceri divkāršot iebraukšanas maksu Jūrmalā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Jūrmalas dome rīkojusies bezatbildīgi, graujot iedzīvotāju uzticību pašvaldības darbam. Ikviena pašvaldība esošajā ekonomiskajā situācijā saskaras ar budžeta ieņēmumu kritumu. Risinājums tam nevar būt papildu maksājumu ieviešana to funkciju īstenošanai, kas jau tiek finansētas no nodokļu maksātāju naudas,» uzsver Zalāns.
Izvērtējot Jūrmalas domes veiktos grozījumus, secināts: nav bijis ne tiesiska, ne ekonomiska pamata paaugstināt nodevu.
Domes sēdes protokols liecina, ka pirms lēmuma pieņemšanas notikusi diskusija par to, ka nodevas paaugstināšana vajadzīga pašvaldības budžeta ieņēmumu palielināšanai. Kā alternatīva nodevas paaugstināšanai apspriesta arī maksas stāvvietu izveidošana.
Arī sniedzot pamatojumu ministrijai, Jūrmalas dome norādīja, ka finansiāli ekonomiskais pamatojums transporta līdzekļu iebraukšanas nodevas palielinājumam, cita starpā, ir vides aizsardzībai paredzēto izdevumu palielinājums. Tie ietver kapitālieguldījumus un kārtējās izmaksas vides aizsardzības pasākumiem — pilsētvides sakārtošanai, notekūdeņu apsaimniekošanai, atkritumu apsaimniekošanai, augsnes, pazemes ūdeņu un virszemes ūdeņu attīrīšanai, bioloģiskās daudzveidības un ainavas aizsardzībai, kā arī tūrismam labvēlīgas vides radīšanai.
Saskaņā ar likumu «Par pašvaldībām» ūdensapgāde un kanalizācija, sadzīves atkritumu apsaimniekošana, notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana, administratīvās teritorijas labiekārtošana ir pašvaldību autonomās funkcijas, kuru izpilde jāorganizē visām Latvijas pašvaldībām. Līdz ar to finanšu līdzekļu iegūšana šo funkciju īstenošanai, paaugstinot pašvaldības nodevu par iebraukšanu īpaša režīma zonā, nav pamatota. Ministru kabinets īpaša režīma zonas statusu Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā piešķīris ar mērķi nodrošināt vides aizsardzību, nevis nodrošināt papildu finansējumu jebkuru pašvaldības autonomo funkciju izpildei.
No 1. jūnija ir spēkā jauns regulējums pašvaldību nodevu uzlikšanas kārtībai. Lai piemērotu nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā, tā jānosaka attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā, veicot sabiedrisko apspriešanu. Īpašā režīma zonas mērķis var būt ceļu satiksmes drošības uzlabošana, sabiedrības veselības, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana, kā arī dabas, īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu, aizsardzība. Pēc 1. jūlija jauni vietējo pašvaldību saistošie noteikumi par pašvaldības nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās var tikt izdoti un stāties spēkā tikai gadījumā, ja īpaša režīma zona ir noteikta attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā.
Zalāna rīkojums par Jūrmalas domes ieceres apturēšanu tiks publicēts laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» un nosūtīts domes priekšsēdētājam Raimondam Munkevicam.
Ministrs aicina Jūrmalas domi sākt darbu pie teritorijas plānojuma grozījumiem un diskusijā par īpaša režīma zonas noteikšanu aktīvi iesaistīt iedzīvotājus un vietējos uzņēmējus.