Vītola atlaista, jo neizvērtēja lāča izbēgšanas cēloņus (189)

Starp darbiniekiem, kuri vairs netiks laisti pie zvēriem, ir arī pazīstamā par lāču mammu dēvētā Velga Vītola.

«Secinājums, ko mēs Dabas aizsardzības pārvaldē izdarījām, - Līgatnes dabas takās notikušais ar divreizēju lāča izmukšanu ir tāda situācija, ar ko mēs nevaram samierināties. Un mēs gaidījām, ka arī Gaujas nacionālā parka fonda [kas uzturēja dzīvniekus] vadība izvērtēs iemeslus, kāpēc tā ir noticis. Taču šis izvērtējums nesekoja, un faktiski mans uzskats ir tāds - ja man nav iespēju izvērtēt citas organizācijas un komandas darbības rīcību, būtībā es uzskatu, ka šī komanda zināmā mērā ir līdzatbildīga par notikušo. Manuprāt, ir pareizi, ka mēs veidojam jaunu komandu no aktīviem un jauniem cilvēkiem,» teica Strautnieks.

Turpmāk par dzīvniekiem rūpēsies divi zvērkopji. Uz norādīto, ka grūti iedomāties kādu speciālistu, kas rūpētos par zvēriem tā, kā to dara Vītola, amatpersona sacīja, ka Vītola kā sieviete uz notikušo reaģējot emocionāli.

«Labi saprotu Velgas Vītolas emocionalitāti, sievietes mēdz būt emocionālas, taču mēs esam vienojušies par to, ka, līdzko veselība ies uz augšu, mēs tiksimies un runāsim par sadarbību, kura varētu, protams, izpausties daudz savādāk nekā līdz šim. Velga Vītola pati atzinusi, ka samērā grūto fizisko darbu viņa vienkārši nevarēs darīt. Taču es domāju, ka Velgas iespējas ir strādāt citā līmenī, kas ir viņas iekšējā misija - mīlestību pret dzīvniekiem nodot daudz plašākai sabiedrībai, strādājot ar apmeklētāju grupām, jauniešiem. Vēl jo vairāk, ka nākamajā gadā Gaujas nacionālais parks atzīmēs 140. gadadienu. Velgai būs iespējams iesaistīties jomā, kas viņai ir tuva,» uzskata Strautnieks.

Šā gada pavasarī Līgatnes dabas takas nonāca pastiprinātā sabiedrības uzmanības lokā, kad no novecojušā nožogojuma atkārtoti izmuka lācene Made, kuru vēlāk iedzīvotāju drošības apsvērumu dēļ nošāva. Iepriekš viņu Vītola atvilināja atpakaļ ar cepumiem, taču pēdējā reizē tas neizdevās. Ziņots arī, ka pārtraukts līgums ar Gaujas nacionālā parka fondu, kas līdz šim veica dzīvnieku aprūpi un uzturēšanu Līgatnes dabas takās, un no 15.decembra šo funkciju veic DAP.

Pēc Strautnieka vērtētā, pirms trim gadiem, kad Gaujas nacionālais parks uzņēmās šo funkciju, darbs sākts ļoti veiksmīgi. Pēc Mades nošaušanas, kas «dabas cilvēkiem nav pieņemama», licies, ka būs gūti secinājumi un darbībā sekos «uzrāviens».

«Kā mums pārvaldē likās, Gaujas nacionālā parka fondam būs tāds uzrāviens, jaunas apņemšanās, diemžēl notika tieši pretēji - fonds ir paziņojis, ka viņi no šā pienākuma atsakās, no uzņemtām saistībām, un DAP turpinās dzīvnieku apsaimniekošanu Līgatnes dabas takās,» stāstīja Strautnieks.

Viņš norādīja, ka darba līgumi ar esošo komandu izbeigti pēc fonda vadības ierosinājuma.