(Saistībā ar Ivaru Godmani nevar nepieminēt patiešām masveidā izplatījušās — kaut precīzāk būtu teikt, ka izplatītās — baumas par lepno savrupmāju, ko ekspremjers tagad ceļot vai esot uzcēlis kādā tuvākā vai ne tik tuvā pasaules malā. Var ticēt vai neticēt paša ekspremjera kategoriskajiem paziņojumiem, ka šīs baumas ir tikpat tukšas kā 1993. gadā īsi pirms vēlēšanām par viņu izplatītās «ziņas», ka toreizējam premjeram Šveices bankās stāvot simti miljonu dolāru. Taču šai saistībā nav apstrīdamas divas lietas. Pirmā: ir ļoti daudz versiju par to, kurā īsti valstī slavenā villa atrodas (šā pētījuma autoriem vien nācies dzirdēt pieminam Vāciju, Lielbritāniju, Īriju, Dāniju, Zviedriju, Norvēģiju, Spāniju un Kanāriju salas), un stāsts par visām šīm zemēm ir diezgan vienāds — pie villas būvētājiem vairāk vai mazāk «biezā» veidā ierodas Ivars Godmanis kā mājas saimnieks. Jau šis versiju daudzums varētu šķist nedaudz aizdomīgs, taču svarīgāka ir otrā lieta: visiem stāstītājiem šā pētījuma autori ir ļoti lūguši kaut jel kādu apstiprinājumu šīm runām — kāda villas būvētāja vārdu, kādu fotogrāfiju, kaut vai adresi, kur slavenā būve atrodas. Taču pagaidām (kaut stāstītāji brīžam bijuši pat gana nopietni cilvēki) neviens šāds apstiprinājums nav parādījies. Par ko tas liecina — spriediet paši.)
Šīs tad nu ir amatpersonas, kurām var pārmest pietiekami konkrētu nolaidību un neizdarību, lai normālā valstī tām nekad vairs neatrastos vieta vadošos amatos valsts pārvaldē. Dažādi savukārt var raudzīties uz Valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas (2008. gada atalgojums Latvijas valsts darbā — 49 tūkstoši latu) un ģenerālprokurora Jāņa Maizīša (2008. gada atalgojums Latvijas valsts darbā — 38 tūkstoši latu) lomu «Parex bankas» pārņemšanā. Protams, viņi nebija lēmumu pieņēmēju vidū, taču viņiem bija visas tiesības ne tikai piedalīties izšķirošo valdības sēžu slēgtajās daļās, bet arī izteikt savu viedokli par notiekošo un pieņemamajiem lēmumiem. Viņi to neizdarīja.