«Parex» noslēpumi: 21. Cik «Parex bankai» iedots, cik atdabūjams?

Tas pats sarunu un pārņemšanas dalībnieks sniedz pilnīgi godīgu atbildi: «Šodien es negribētu teikt, kas ir un kas nav noteikti atgūstams. Vispār jau ilgtermiņā var atgūt visu, kaut gan ar ieguldījumu pamatkapitālā, protams, ir vissarežģītāk. Tā, ne pārāk konkrēti, bet konkrētāk nesanāks.» Tā arī ir izsmeļošākā godīgā atbilde, ko mums saistībā ar valsts līdzekļiem, kas atgūstami no «Parex», pašlaik var sniegt kāda par saviem vārdiem atbildīga Latvijas valsts amatpersona. Neko precīzāk pašlaik nepateiks neviens.

Tā nu atliek tikai novērtēt to, kas īsti par šo 1,1 miljardu ir iegūts. Viena lieta ir pašu bankas bijušo saimnieku viedoklis — visizsmeļošāk Viktors Krasovickis abu vārdā to paudis pagājušā gada nogalē intervijā «Latvijas Avīzei»: ««Slikto» kredītu skaits svārstās pāris procentu robežās. Kad gājām prom, kredītu portfelis bija viena miljarda 720 miljonu latu apmērā. Pat ja krīze pieņemas spēkā un ieilgst, pat ja nestandarta aizdevumu procents pieaug līdz 10, arī tad banka atgūtu pusotru miljardu latu. Arī vērtspapīru portfeļa vērtība ir kritusies tikai uz noteiktu laiku. Tie nav «slikti» papīri, un, kad tiem atgriezīsies laba cena, būs arī cita vērtība.»

Kā mēs jau esam noskaidrojuši, ne vienmēr ieteicams akli paļauties uz bijušo «Parex bankas» saimnieku skaidrojumiem, tāpēc mēģināsim tikt skaidrībā paši — kas tad pašlaik ir «lācītim» vēderā. Pēc būtības tur var būt tikai divas lietas — izsniegtie kredīti un pret tiem saņemtās ķīlas, kā arī «labāki» vai «sliktāki» vērtspapīri, ar to saprotot augstāku vai zemāku drošību vai likviditāti.

«Atbilstoši revidētajam gada pārskatam (brīvi pieejama informācija) bankas vērtspapīru portfeļa 958 miljonu latu apmērā struktūra bija: tirdzniecības nolūkā turētie vērtspapīri — 1%; pārdošanai pieejamie vērtspapīri — 16%; līdz dzēšanai turamie vērtspapīri — 83%. No visiem vērtspapīriem 98% bija parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu, no tiem 65% bija Latvijas Republikas valdības obligācijas. Un tikai 2% no visa vērtspapīru portfeļa bija akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu,» tā skan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) oficiālā informācija par «Parex bankas» vērtspapīru portfeļa situāciju pagājušā gada rudenī.

Tātad — FKTK mums droši apliecina, ka «Parex bankas» vērtspapīru portfeļa lielākajai daļai nav nekādas vainas, izņemot vienu — tiem pagājušā gada rudenī krietni nokritās cena, un arī par šādu cenu neviens tos lāgā negribēja pirkt. Turklāt skaidra balta patiesība «abiem VK», kuri vēl tagad atminas, kā viņu banka bijusi «lielākais Latvijas valsts parādzīmju turētājs un arī šo vērtspapīru tirgus veidotājs: no FKTK datiem var viegli aprēķināt, ka pagājušā gada rudenī bankai piederēja Latvijas parādzīmes par 610 miljoniem latu. Arī tagad, kā apliecina pati banka, tās «vērtspapīru portfelī esošo Latvijas valsts vērtspapīru nominālvērtība ir 254 miljoni latu».

Šis fakts, ņemot vērā, ka «Parex» kontrolpakete pašlaik ir valsts īpašumā, rada savā ziņā paradoksālu situāciju — ceturtdaļmiljardu latu valsts caur savā īpašumā esošu banku patiesībā ir parādā pati sev. Turklāt no šīs situācijas izriet arī sava veida arguments par labu «Parex» glābšanai (vismaz daļēji): izsakoties kāda finanšu eksperta vārdiem, «tā bija likteņa ironija — sākumā «Parex» «uzkārās» uz Latvijas valdības obligācijām, bet pēc tam Latvija «uzkārās» uz «Parex»! Taču, ja Latvija nedefoltēs, atkopsies un dzēsīs savas obligācijas par nominālu, «Parex» dabūs atpakaļ savu Latvijas valsts obligācijās ieguldīto naudu un tad varēs arī atmaksāt Valsts kases noguldījumus».

Vārdu sakot, nepilna ceturtā daļa no Latvijas atbalsta 1,1 miljarda «sēž» bankā pašas Latvijas valsts vērtspapīru izskatā, un, ja nekas slikts nenotiks ar Latvijas valsti, par šo ceturtdaļu mēs varam būt puslīdz droši. Bet vēl, protams, paliek atlikušās trīs ceturtdaļas, kuras varētu cerēt kādreiz atdabūt uz bankas izsniegto kredītu rēķina. Un arī šīs cerības vismaz no pirmā acu uzmetiena neizskatās nemaz tik nereālas: kā rāda bankas šā gada pirmā pusgada pārskats, «Parex» grupas kredītportfeļa apjoms 30. jūnijā bija 1,87 miljardi latu.

Tiesa, atklāts ir jautājums — cik liela daļa no šiem kredītiem ir iecerētajā apjomā atdabūjami. Vispārizplatītais mīts ir: ja neskaita kredītus, kas tika doti «Parex» valstisko saišu un nozīmes nostiprināšanai, ikdienā banka pret kredītņēmējiem izturējās kā īsts nagu maucējs un ņemamo ķīlu ziņā nodrošinājās nesalīdzināmi vairāk nekā tik bieži pieminētās «skandināvu» bankas. «Ja būtu jāvērtē kredītportfeļa veselība, «Parex» ir liels potenciāls… Kredīti «Parex» ir visveselīgākie,» šāds ir banku aprindās tipiskais bankas kredītportfeļa raksturojums.

Cita lieta — kāda ir šī «salīdzinošā veselība». Par to katrs pats var pārliecināties, palūkojoties uz summām, par kādām dažādu nekustamo īpašumu pircēji tos «trekno gadu» laikā ieķīlājuši «Parex bankā»:

- 7196 kvadrātmetru zemes gabals Rīgā, Kalnciema ielā (uz kura atrodas biroja ēku komplekss) — «Parex bankā» ieķīlāts par 2,81 miljonu latu;
- 916 kvadrātmetru zemes gabals Rīgā, Brīvības ielā (uz kura atrodas arī piecstāvu dzīvojamā māja) — «Parex bankā» ieķīlāts par 3,5 miljoniem latu;
- 1834 kvadrātmetru zemes gabals Rīgā, Alauksta ielā (uz kura atrodas dzīvojamā ēka un vēl šķūnis) — «Parex bankā» ieķīlāts par 2,88 miljoniem latu;
- 3740 kvadrātmetrus liels zemes gabals ar administratīvās ēkas jaunbūvi Rīgā, Gulbju ielā — «Parex bankā» ieķīlāts par 1,02 miljoniem latu;
- 7266 kvadrātmetri zemes Rīgā, Ezermalas ielā — «Parex bankā» ieķīlāts par 2,97 miljoniem latu;
- 2229 kvadrātmetru zemes gabals ar divām ēkām Rīgā, A. Čaka ielā — «Parex bankā» ieķīlāts par 7,07 miljoniem latu;
- 516 kvadrātmetru liels zemes gabals ar māju Rīgā, Stabu ielā — «Parex bankā» ieķīlāts par 1,69 miljoniem latu;
- 1203 kvadrātmetru zemes gabals Rīgā, Valmieras ielā — «Parex bankā» ieķīlāts par 2,53 miljoniem latu.

Šo sarakstu var turpināt un turpināt, taču jau minētie piemēri pietiekami uzskatāmi parāda, ka ne tikai «skandināvu» bankas, kuras naudu tiešām bieži sēja bez īpaša apdoma, bet arī šajā ziņā daudz sīkstākais «Parex» ieķīlājamos īpašumus reizēm ir vērtējis atbilstoši «trekno gadu» līmenim, un tāpat reizēm var nelīdzēt pat fakts, ka izsniegto kredītu apjoms bieži vien bijis būtiski mazāks par noteikto ķīlas vērtību.

Taču jebkurā gadījumā — nav šaubu, ka bankas kredītu un vērtspapīru portfeļi pilnīgi noteikti ir vairāk nekā miljardu vērti, līdz ar to aicinājumi banku iespējami ātri pārdot par jebkuru piedāvātu summu ir, maigi izsakoties, īpatni. («Ja to saka Šķēle, skaidrs, tas ir bizness, bet kāpēc uz to uzstāj Rimšēvičs?» izsaucas kāds eksperts.) Tiesa, arī laiks, kad valsts varētu atgūt bankā ieliktos līdzekļus, nekādā gadījumā neiestāsies ātri — te atliek vien piekrist tā paša Krasovicka pagājušā gada beigās presei teiktajiem vārdiem: «Tas gan nenotiks tik drīz. Krīze nav ātri pārskrejoša vētra, pēc kuras uzreiz lec saule un debesīs iemirdzas varavīksne…»

Te mēs savu pētījumu varētu arī beigt, taču vēl atliek tāds «sīkums» kā secinājumi par to, kas tad «Parex» krīzē tiešām bija «nepārvaramā vara», bet kas tomēr pavisam konkrētu amatpersonu ne tikai muļķības un nezināšanas, bet arī bezdarbības, neizdarības un nolaidības rezultāts. Šos secinājumus lasiet mūsu pētījuma noslēgumā.