Patiesi stāsti par fiktīvām laulībām

1500 eiro par pusotru mēnesi
Lai izpētītu darba iespējas ārzemēs, interneta portālā piereģistrējos domubiedru grupā «Darbs un bizness ārzemēs». Drīz saņēmu vēstuli ar vilinošu piedāvājumu: «Interesē nopelnīt Īrijā pusotrā mēnesī lielu naudu?» Jautāju pēc plašākiem paskaidrojumiem, un pārsteidzoši ātri saņēmu atbildi. Droši vien šo pašu tekstu vīrietis sūtījis daudzām citām latviešu sievietēm. «Varu piedāvāt viegli nopelnīt naudu! Ir nepieciešama sieviete vecumā no 18 līdz 30 gadiem fiktīvai laulībai Īrijā! Viss, kas vajadzīgs, – būt Latvijas valsts pilsonei, ar pasi, neprecētai! Aizbraucot uz Īriju, tiks piešķirts dators, internets, mobilie sakari utt. Viss tiek apmaksāts, sākot ar biļeti turp un beidzot ar mājās atgriešanos. Nopelnīsi 1500 eiro, pusotru mēnesi dzīvojot Īrijā. Viss būs par brīvu un, pirms dosies atpakaļ, tev noformēsim Īrijas pabalstu 250 eiro mēnesī, ko saņemsi četrus gadus. Ja tevi ieinteresē šādi ienākumi, neko nedarot, dod ziņu! Ar cieņu, Raivis!"

Zināms, ka trešo valstu pilsoņi, lielākoties indieši, afgāņi un pakistānieši, ir gatavi maksāt lielas naudas summas, lai fiktīvi apprecētos ar kādu Eiropas Savienības pilsoni. Laulības viņiem dod iespēju legāli uzturēties Īrijā un brīvi pārvietoties visā ES teritorijā. Pēc četriem gadiem, kas legāli nodzīvoti Īrijā, persona var pretendēt uz Īrijas pilsonību.
Painteresējos, cik tad līgavas šim starpniekam Raivim vajadzīgas. Izrādās, viņš mēnesī varot atrast vairāk nekā 40 vīriešus, kas alkst tā apprecēties. Trešo valstu iedzīvotāji izmisīgi raujas uz Eiropu, jo viņu dzimtenēs valda bezdarbs.

Ja esi labi saglabājusies, derēsi
Tālākajā sarakstē atklājas, ka ar pseidovīru, ja vēlēšos, varēšot dzīvot kā māsa ar brāli, proti, bez intīmām attiecībām. Gandrīz kā biznesa darījums, tomēr uzmanīgu dara vecuma ierobežojums. Ja jau laulības pastāvēs tikai uz papīra, kāda nozīme, cik sievietei gadu? Aizrakstu, ka man ir draudzene, kura uz šādu avantūru labprāt parakstītos, bet viņai jau 33 gadi! Vīrietis atbild: «Ja viņa labi saglabājusies, tad tas ir iespējams! Galvenais, lai laulībai notic, jo laulībā stāsies tikai jauni vīrieši līdz 25 gadu vecumam!"

LR Ārlietu ministrija informē, ka Īrijas migrācijas dienesti pārbauda šādus laulātos pārus, bet vecuma starpība neesot pietiekams iemesls, lai laulību atzītu par fiktīvu. Lai noslēgtu laulību, personai jābūt pilngadīgai, citu vecuma ierobežojumu Īrijā nav. Piemēram, Francijā atšķirībā no Īrijas darbojas sīki izstrādāts mehānisms fiktīvu laulību identifikācijai. «Lai pārbaudītu, vai laulātie dzīvo kopā, Francijā var pat pajautāt, kur dzīvesbiedrs glabā apakšveļu un kādā krāsā tā ir,» skaidro Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) pārstāvis Arturs Vaišļa. «Fiktīvu laulību faktu Īrijā ir grūti pierādīt. Kamēr nav iestājušās negatīvās sekas, sievietes, kurām sasolīta nauda, ir gatavas zvērēt, ka laulību pamatā ir patiesa mīlestība, nevis aprēķins.«

Skarbā realitāte
Taču fiktīvas laulības mēdz arī būt aizsegs. «Bija gadījums, kad neilgi pēc fiktīvo laulību noslēgšanas jaunais vīrs sievu pārdeva seksuālā verdzībā saviem tautiešiem. Pirms laulību līguma parakstīšanas viņš līgavu uz rokām nēsāja, saģērba kā lelli, skaistus vārdus teica. Sievietei izdevās izbēgt un atgriezties Latvijā. Viņa ir smagi cietusi, un tagad iziet rehabilitācijas kursu,» stāsta biedrības «Patvērums «Droša māja"» vadītāja Sandra Zalcmane, kas ik dienu sniedz atbalstu cilvēktirdzniecības upuriem.

Bieži latvietes piekrīt precībām, cerot, ka ar tumsnējo svešzemnieku tiešām izdosies nodibināt ģimeniskas attiecības. S. Zalcmane brīdina, ka latvietēm ir grūti sadzīvot ar vīrieti, kurš pārstāv krasi atšķirīgu kultūru. «Valstīs, no kurienes šie precinieki nāk, sievietes bieži vien uzskata par otrās šķiras cilvēkiem. Sievas pienākums ir izpildīt ikvienu vīra kaprīzi. Vīrietim liekas pašsaprotami, ka sieva noauj viņam kurpes un veic atslābinošu kāju masāžu. Saskaroties ar pretestību, šāds vīrietis var sākt mācīt paklausību, paceļot pret sievieti roku.«
Daudzi precinieki ir no valstīm, kurās atļauta daudzsievība. «Vīrietis tevi var aizvest uz savu harēmu kā nto sievu un atstāt vecākās sievas uzraudzībā. Kamēr jauna, būsi viena no viņa mīļotajām. Pēc tam strādāsi verga darbu saimniecībā, piemēram, varēsi visu dienu maizi cept. Irānas laukos, kur nav ne telefona, ne kā, neviens tevi vairs neatradīs,» tā S. Zalcmane.

Izšķirties grūti
Gita pirms pieciem gadiem, fiktīvi apprecoties, nopelnīja 4000 eiro. Tagad viņai ir nopietnas attiecības ar latvieti, un abi vēlas precēties, bet iepriekšējo laulību nekādi neizdodas šķirt. Gita stāsta: «Manam fiktīvajam vīram nepārtraukti ir kaut kādi aizbildinājumi – pases kārtošana, laika un naudas trūkums utt. Runājot par mūsu laulību, jāteic, ka man paveicās – uzreiz pateicu, ka dzīvosim atsevišķās istabās, un viņš to respektēja. Bet cilvēki ir dažādi... Daži uzskata, ka ir dāsni samaksājuši un sieviete ir viņa īpašums.«

No Īrijas vēstniecības Latvijā saņēmu informāciju, ka tiesvedību laulības šķiršanas lietā var sākt tikai tad, ja pāris nedzīvo kopā četrus gadus. Ātrāk to nevar izdarīt nevienā gadījumā – ne krāpšana, ne abpusēja vēlēšanās šķirties procesu nevar paātrināt. Īrija ir katoļticīga valsts, kur ģimene tiek uzskatīta par lielu vērtību. Turklāt tiesvedība var ilgt 4 – 5 gadus.

Vervētāji latvietēm iestāsta, ka dzimtenē par fiktīvajām laulībām neviens neuzzinās un droši var precēties vēlreiz. A. Vaišļa gan skaidro, ka tagad Latvija ar Īriju un citām valstīm apmainās ar laulību reģistra datiem. «Var notikt tā, ka tu atbrauc uz Latviju, satiec lielo mīlestību, otrreiz apprecies. Vienā jaukā dienā tu saņem dokumentu, ar kuru otrā laulība tiek atzīta par nelikumīgu un anulēta. Ja kaut kas notiek ar pašreizējo dzīvesbiedru, visa manta aiziet pie oficiālā vīra radiniekiem.«

Vervētājiem izdevīgs laiks
A. Vaišļa stāsta, ka vervētāji labi pazīst cilvēka psiholoģiju. Vienai laulības piedāvā kā biznesa darījumu, otrai piesola laimīgu dzīvi ar svešzemju princi, vēl trešo aizvilina uz ārzemēm, piedāvājot strādāt par viesmīli, un pēc tam piespiež parakstīt laulības līgumu.

Visbiežāk līgavas vervē internetā. A. Vaišļa iesaka uz šādu vēstuli neatbildēt. «Kolīdz atbildat, jūsu epasta adrese tiek pievienota datubāzei pie citām lētticīgām personām, no kurām viegli izkrāpt naudu. Drīz jūsu epasts būs pilns ar dažādiem piedāvājumiem,» brīdina ONAP pārstāvis.
Tomēr līgavu mednieki mēdz būt tik nekaunīgi, ka uzrunā potenciālās līgavas sabiedriskās vietās. S. Zalcmane stāsta: «Kādu laiku pa ielām staigāja sieviete ar precinieku fotogrāfiju albumu. Gāja klāt jaunām sievietēm un tiešā tekstā piedāvāja apprecēties ar ārzemnieku. Re, albums, vari izvēlēties sirdij tīkamāko!"

Neesot noziegums
Kā tad beidzās mana sarakste ar Raivi? Tā pārtrūka, jo mana ziņkārība vervētājam laikam likās aizdomīga. Taču vēstules iesniedzu Latvijas valsts policijā. A. Vaišļa apstiprināja, ka informācija par šo vīrieti tiks nodota Īrijas policijai. Latvijas policija uz šādu vēstuļu pamata izmeklēšanu nevarot sākt, jo savešana internetā pēc Latvijas likumdošanas nav noziegums. Cita lieta, ja vīrietis mēģinātu sievieti piespiest uz šādu soli, kļūtu vardarbīgs. Ja sieviete brīvprātīgi izvēlas piekrist šādām laulībām, neviens viņai to nevarot aizliegt. A. Vaišļa informēja, ka valsts policija sadarbojas ar portālu «draugiem.lv» un sūdzību gadījumā šādi lietotāji tiekot bloķēti.