Zeibots, iespējams, nonācis interešu konfliktā

Moderni un spēcīgi Jūras spēki (JS) ar atjaunotu mīnu kuģu un patruļkuģu floti bija viens no NBS komandiera Gaida Andreja Zeibota sapņiem. No cilvēka, kurš bija iesaistīts lēmumu pieņemšanā par jauno patruļkuģu būvi, viņš pārtapis personā, kas strādā kompānijā, kura īstenos šo projektu. Tā ir tikai viena no neskaidrībām, kas apvij piecu patruļkuģu būvi. Līdz galam nav skaidrs, kāpēc tā tika uzticēta tieši Vasilija Meļņika vadītajai «Rīgas kuģu būvētavai» un kāpēc pirmais kuģis jābūvē Vācijā.

NBS rīcībā ir daudzus desmitus gadu veci patruļkuģi, un par to nomaiņas nepieciešamību bija runāts ilgāku laiku. 2003. gadā JS lūdza Latvijas Zinātņu akadēmijai pētījumu par to, vai šos kuģus būtu iespējams būvēt Latvijā. Pētījumā tika secināts, ka Latvijas valstij izdevīgāk būtu nevis iegādāties kuģus, bet būvēt tos pašiem, tādējādi atbalstot vietējo ekonomiku. Kā piemērotākā šo darbu īstenotāja tika minēta «Rīgas kuģu būvētava». Pētījuma autore Raita Karnīte atminas, ka no pārējām Latvijā strādājošajām kuģu būvētavām bija jūtama tikai labā griba, taču tām nebija pieredzes un potenciāla šādu lielu projektu īstenošanā.

«Nebija šaubu, ka «Rīgas kuģu būvētava» ir tie, kas spēj. Tas bija laiks, kad arī budžets bija liels. Pieeja bija pareiza,» uzskata toreizējais aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP). Meļņiks ne reizi vien viesojās aizsardzības ministra Slaktera un vēlāk arī Vineta Veldres (TP) kabinetā. «Kurš nepazīst Meļņiku?» uz jautājumu, kāda bija viņa loma, atbild Slakteris. 2007. gadā, dienu pirms premjera Aigara Kalvīša (TP) demisijas, valdība pieņēma lēmumu būvēt kuģus Latvijā. Meļņiks tobrīd bija Kalvīša ārštata padomnieks. Oficiālā kuģu būves līguma parakstīšana kļuva par vienu no pirmajiem jaunā aizsardzības ministra Veldres darbiem. Viņa padomnieks bija tobrīd jau bijušais NBS komandieris Zeibots. Viņam bija nācies pamest armijas komandiera amatu pēc divu izpletņlēcēju nāves 2006. gada vasarā, kad atklājās virkne nekārtību NBS. Slakteris paturēja viņu kā savu padomnieku, šajā amatā Zeibotu «pārmantoja» arī Veldre.

Kad šopavasar amatā stājās Imants Lieģis (deleģēts no PS), viņš Zeibotu nepaturēja. Neoficiāli kā viens no šādas ministra rīcības iemesliem tiek minētas bijušā NBS šefa ciešās saites ar iepriekšējo bruņoto spēku un ministrijas vadību. Bijušais NBS komandieris laikā, kad Tautas partija (TP) iestājās pret JS komandiera Aleksandra Pavloviča atstādināšanu par iespējamām nekārtībām mīnukuģu iegādē, kopā ar citām militārpersonām ciemojās pie Veldres. Tiek pieļauts, ka viens no iemesliem TP lielajai pretestībai pret Pavloviča atstādināšanu varēja būt bažas, ka bez viņa tiks palēnināta kuģu būves lieta, raksta «Diena».

Kad Zeibots kļuva par «Rīgas kuģu būvētavas» padomes locekli, Aizsardzības ministrija vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un lūdza pārbaudīt iespējamo interešu konfliktu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs apstiprina, ka vērtē, vai Zeibots ievērojis amatpersonām noteikto kārtību. Likums nosaka: valsts amatpersona divus gadus pēc tam, kad tā beigusi pildīt pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijā, nevar strādāt komercsabiedrībā, attiecībā uz kuru pieņēmusi lēmumu par iepirkumu vai veikusi uzraudzības funkcijas. Zeibots uzskata, ka nekādus lēmumus nav pieņēmis kopš 2006. gada, kad pameta NBS komandiera amatu.

NBS plāno būvēt jauna tipa patruļkuģus, pašlaik tādus izmanto tikai loču darbā Ziemeļjūrā. Kuģa platums būs 13 metru, garums — 25 metri, tā korpuss veidots no alumīnija. Kuģim būs vairākas funkcijas: patrulēšanas, glābšanas, vides aizsardzības, būs iespējams nodrošināt ūdenslīdējus ar barokameru, cīnīties ar teroristiem, vēsta laikraksts.