Līgatnes lācenei Ilzītei 12. dzimšanas dienā tiek gardas riekstu tortes (16)

Šūnu medus, burkāni, krabju nūjiņas, kaltēti liellopu kuņģi, rieksti un kartupeļu biezenis ar sviestu – kas var būt lācim vēl garšīgāks! Visas dzimšanas dienas tortes sastāvdaļas ir rūpīgi atdalītas cita no citas ar Selgas cepumiem. Lācenīte Ilzīte piekopj dalīto uzturu. Sākumā lācenīte apēd krabju nūjiņas un kaltētus kuņģus – tie ir iecienīti visvairāk. Dzimšanas dienas torte viņai šodien ir pusdienu vietā.

Dzimšanas dienas torte sver ap 5 kilogramiem. Un visu lācenīte neapēdīs. Svētku mielasta paliekas nogaršos arī pārējie Līgatnes dabas taku iemītnieki. Pēc zvēru kopējas Velgas Vītolas prognozēm, šogad Ilzīte pirmo reizi savā mūžā varētu arī kādu mēnesi nosnausties.

Velga Vītola, zvērkope: «Viņa savā mūžā tādu kārtīgu ziemas miegu nav gulējusi. Viņa paliek slinkāka, viņa mazāk kustas, tik daudz nestaigā. Un varbūt tagad tiešām, ja paliks aukstāks, viņa mazliet pagulēs. Viņa tagad arī būs lēnīga un miegaina. Bet tā kā viņa neguļ vēl… Ja viņa gulētu, tad nekādas tortes svinības, protams, nenotiktu. Neviens tāpēc nemodinātu lāci augšā no ziemas miega.»

Lāču mamma stāsta: piedzimstot Ilzīte svēra vien puskilogramu. Bet tagad ir izaugusi par kārtīgu lācenīti un sver ap 150 kilogramiem. Vēl pirms mēneša «lāču mammu» gandrīz atlaida no darba par it kā pārāk cilvēciskotām attiecībām pret zvēriem. Bet, pateicoties sabiedrības spiedienam, Velgu Vītolu tomēr pieņēma atpakaļ. Pa 12 gadiem Ilzītei ir izveidojies vesels fanu pulks, kas regulāri viņu apciemo. It sevišķi jau dzimšanas dienā.

Valda Grunerte, pensionāre: «Mēs te katru gadu braucam pie Ilzītes un pie visiem zvēriem. Pensionāres abas no Siguldas te regulāri. Es arī redzēju. Mēs visu laiku ziedojam Ilzītes lācītes mājai. Cik nu mēs pensionāri varam.»

Pavisam blakus lācenītei Ilzītei Līgatnē dzīvo arī lāču puikas. Viņi pavisam nesen – tikai pirms mēneša pārcēlās uz savu jauno māju. Un tā ir pavisam droša.

Pagājušā gada pavasarī no voljera aizbēga lācene Made, kuru nācās nošaut. Pēc tam arī lāči Miks un Puika mēģināja izmantot voljera slikto stāvokli un izkļūt brīvībā. Tāpēc viņus pārveda uz pagaidu mītni «Mežavairogi», kas ir Ķekavas novadā. Pusgada laikā Līgatnē uzcelta jauna māja.

Rolands Auziņš, Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietnieks: «Metāls, attiecīgi koks ir izmantots ārpusē. Metāls un betons ir iekšpusē. Viņiem ir katram sava tāda telpa, kur viņi var puikas dzīvot, un arī kopīga telpa, kur viņi var sanākt kopā, paspēlēties.»

Pastaigāties lāčus nelaiž. Tagadējais voljera pagaidu žogs ir domāts cilvēkiem, bet, lai uzceltu kārtīgu norobežojumu, kas varētu aizturēt lāčus, ir vajadzīgi ap 30 tūkstošiem latu. Tādu līdzekļu Dabas aizsardzības pārvaldei nav. Tāpēc pagaidām Puika un Miks dzīvojas tikai pa māju.