Mājas darbi nav patīkami. Neviens par tiem nav sajūsmā. Tomēr kaut kā ar tiem jātiek galā. Pāru attiecības veidojas labāk, ja partneri apzinās šo vienkāršo patiesību un mājas darbus veic kopīgi.
Sievietēm nav jāveic mājas darbi?
Socioloģijas profesore Suzanna Bianči veica apjomīgu pētījumu par to, kā laulātie sadala mājas darbus. Viņa atklāja, ka lielākā daļa šīs nastas gulstas uz sieviešu pleciem. «Sievietes vienmēr tikušas psiholoģiski ietekmētas spēcīgāk, nekā spējam iedomāties. Gadu desmitiem plašsaziņas līdzekļi rādījuši laimē starojošas mājsaimnieces spoži izberztās mājās vai bezcerīgi izmisušas sievietes, kas cīnās ar netīrām kreklu apkaklēm. Vīriešiem šāda loma tikusi aiztaupīta. Par mājas darbiem viņi zina tikai pašu būtiskāko — tas nav patīkami.»
Profesore Bianči norāda, ka mājas darbi nepatīk nevienam, tomēr sievietes daudz vairāk pakļaujas situācijai. «Ja netīrība un nekārtība vīrieti sāk kaitināt, viņš vienkārši paziņo: «Te izskatās kā cūkkūtī!» vai arī: «Tā taču nav iespējams dzīvot!» — un gaida reakciju. Viņš zina, ka vainas apziņa par nekārtīgu māju ir katras sievietes visvieglāk ievainojamā vieta. Viņš turpinās ievainojumu knibināt, līdz tas sāks asiņot un sieviete māju sakops. Vīrietis var gaidīt.»
Profesore Bianči atzīst: neraugoties uz plašajām zināšanām šajā jomā, arī viņa pati seko ierastajam modelim. «Dzīvojot laulībā, tīrība un kārtība visbiežāk ir svarīga tieši sievietei. Lai es justos labi, manai mājai jābūt sakoptai, tādēļ arī vairākumu darbu veicu pati.»
Psiholoģe norāda uz kādu iespēju, kas ļautu šo situāciju mainīt. Vīrietis mājās nedarīs vairāk, taču sieviete var darīt mazāk. «Grūti pateikt — par laimi vai par nelaimi, taču, tiecoties pēc vienlīdzības ar šādiem paņēmieniem, daļa mājas darbu paliks nedarīti. Citiem vārdiem sakot, zem gultas krāsies putekļi, bet jūs vismaz nestrīdēsieties par to, kas kuram jādara.»
Partneri, kuri mājas darbus veic kopīgi, ir par 19% biežāk apmierināti ar savām attiecībām nekā tie, kuri lielāko daļu darba paveic vieni.