/nginx/o/2018/07/16/10224962t1h1000.jpg)
Mūsdienu jūtīgie, feminizētie un viegli aizvainojamie vīrieši vairs nav seksuālas autoritātes, lai patiktu sievietei — vienalga, cik orālās baudas viņi sniedz.
Vairs nekādu dzimumaktu!
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ieraugot seksa preču veikalā plauktu ar visdažādākajiem roku dzelžiem, es pēkšņi sapratu: beidzot pienākusi perversā nākotne, par ko runāja radikālās feministes un akadēmiskie zinātnieki! Dzimums ir tikai prāta radīta paradumu konstrukcija.
Vīriešiem vairs nav autoritātes ne savās, ne sieviešu acīs, un dzimumus sociāli atšķir vienīgi tas, ko cilvēki pērk. Erotika no guļamistabas ir pārcēlusies uz veikalu. Mums daudz seksīgāk šķiet iepirkties nekā mīlēties.
Kad pavēstīju savai draudzenei, ka gandrīz visu nedēļas nogali pavadīju gultā ar vīrieti, viņa sašuta: «Kā tev tam atliek laika? Nedēļas nogale man ir vienīgā iespēja iepirkties.»
Un roku dzelži veikalā mani padarīja grūtsirdīgu. Reiz sensenos laikos, tos negaidīti izvelkot, vēl varēja pārsteigt savu mīļoto. Man ir aizdomas, ka pastāv tiešs sakars starp vīrieša autoritātes sabrukumu un sadomazohisma izplatīšanos.
Neviens no dzimumiem lāgā neatšķir varu no autoritātes, un nostalģija pēc vīrieša pārākuma, iespējams, izpaužas varas atribūtu pielūgsmē. Sievietes klusībā alkst pēc vīrieša autoritātes, bet atduras pret nedrošiem, pasīvi agresīviem tipiņiem, kas visās dzīves jomās saskata cīņu par varu, pret untumainiem īgņām vai nožēlojamiem sadistiem.
Iespējams, patriarhālās iekārtas sabrukumam vajadzēja darīt sievietes laimīgas — mēs cerējām, ka seksa būs vairāk, tas būs brīvāks, mīlas pilnāks un attiecības starp vīriešiem un sievietēm kļūs labākas. Taču izrādās, ka vīrieši pret sievietēm izturas ļaunāk nekā jebkad, bet sievietes atkāpjas 1950. gadu uzskatos, ka sekss patīk vienīgi vīriešiem. Pūles iznīcināt dzimumu atšķirības vainagojušās ar to, ka vīrieši un sievietes šodien stilistiski ir pārāk līdzīgi, lai starp viņiem rastos spēcīga erotiska enerģija.
Tas īpaši attiecas uz tiem, kam patlaban ir gadi 20. Atzīšos, kopš 30 gadu vecuma man patikuši jaunāki vīrieši. Tagad man ir 45, un pēdējos piecus gadus es vairs nespēju ieinteresēties par 20 gadu veciem vīriešiem, lai cik glīti viņi būtu. Divdesmitgadīgi vīrieši — intelektuāļu tips, ar kādiem es sastopos — vienkārši nav pietiekami vīrišķīgi, lai derētu gultai.
Tas ir mantojums, ko akadēmiskajās aprindās atstājušas divas feminisma desmitgades. Jaunie cilvēki pieņēmuši ideju, ka mīļākā vai dzīvesbiedre ir tikai pretējā dzimuma draugs — taču tāds, kuram ir tik sliktas manieres, kādas neviens negaidītu no drauga suņa, kur nu vēl no paša drauga.
Līdz ar erotikas auru pazudis arī maigums un cieņa. Šie jaunie puiši klaji atzīst savas fiziskās bailes, rūpes par savu ārieni un sociālās neirozes, ko viņu tēviem pietika prāta noslēpt, pat ja viņiem tādas bija. Viņi šodien ģērbjas kā pārauguši zīdaiņi — pārmērīgi lielos T kreklos un maisveida biksēs — drēbēs, kas tā vien lūdz neuzskatīt viņus par pieaugušiem.