Lielbritānijā būtiski sarūk pļavu un meža putnu skaits (7)

Vienīgi jūras putnu populācijas kopš septiņdesmitajiem gadiem pietiekami augušas, tikmēr pļavu putnu skaits, kas septiņdesmito gadu vidū uz īsu brīdi bija pieaudzis, kopš tā laika sarucis uz pusi.

Kā norāda Lielbritānijas Karaliskā putnu aizsardzības biedrība (RSPB), pļavas putnu skaita sarukšana skaidrojama ar pārmaiņām ainavā, piemērotu ligzdošanas vietu un barības samazināšanos, bet meža putnu populāciju samazināšanās cēloņi nav tik skaidri.

Savukārt Britu Ornitoloģijas pārvaldes pētījumi liecina, ka intensīvāka lauksaimniecība skārusi arī putnus, kas mīt mitrājos un tīreļos. Meža putnu skaitu, iespējams, ietekmējusi arī krūmu izciršana un briežu noēstās pļavas, kā arī lauksaimniecības zemju meliorācija un klimata pārmaiņas.

Saskaņā ar oficiālajiem ikgadējiem novērojumiem, kas aptver 121 putnu sugu, par vairāk nekā 70% sarukušas laukirbju, ūbeļu, strazdu, lauku zvirbuļu, lielo stērstu un dzelteno cielavu populācijas, tikmēr kovārņu populācijas divkāršojušās, bet zaļžubīšu skaits pieaudzis par 50%.

Krasi samazinājies svirlīšu, pelēko zīlīšu, koku čipstu, mazo dzeņu, melno strazdu, dziedātājstrazdu un meža pūču skaits, tikmēr melngalvas ķauķu, dižraibo dzeņu, zaļo dzilnu, dzilnīšu un garastīšu populācijās vērojams pieaugums.

Mitrāju putnu un ūdensputnu populācijas, par kurām salīdzinoši pētījumi tiek veikti tikai kopš septiņdesmito gadu vidus, noturējušās stabilākā līmenī, lai gan arī tajās vērojami kāpumi un kritumi.

Lēnos vai stāvošos ūdeņos dzīvojošo sugu putnu skaits audzis pat par 73%, zāļainu, mitru pļavu iemītnieku populācijas sarukušas par 56%, bet pie straujām upēm dzīvojošu putnu skaits samazinājies par 17%. Niedrāju putniem, tai skaitā ezera ķauķiem un niedru stērstēm, kopumā klājies diezgan labi.

Lielā skaitā joprojām sastopami tādi jūras putni kā kairas, bet trīspirkstu kaiju un īsastes klijkaiju kļuvis mazāk.

Ziemojošo meža putnu un bridējputnu populācijas šobrīd ir krietni prāvākas nekā septiņdesmito gadu beigās, tomēr mazākas nekā deviņdesmitajos gados, kad tās bija sasniegušas maksimumu.

Sarucis Eiropas baltpieres zosu, meža pīļu, garkakla pīļu, jūras žagatu, pļavu tilbīšu un smilšu tārtiņu skaits, bet melngalvas zosu un pelēko pīļu populācija gandrīz desmitkāršojusies, savukārt melno puskuitalu skaits pieaudzis aptuveni sešas reizes.