Nokodēts pret sānsoļiem

Viņš raksta: «Viss notika muļķīgi — sievai biju uzticīgs, nekrāpu viņu. Bet viņa manis dēļ bija greizsirdīga uz visiem stabiem. Sākumā tas glaimoja, tad sāku viņu attaisnot: viņas bijušais bija babņiks, nevienus brunčus garām nelaida. Bet tad viņas greizsirdība man noriebās.

Mums bija pazīstams psihoterapeits, kurš reiz tā pa jokam manā klātbūtnē viņai izmeta: «Gribi, mēs tavējo nokodēsim? Un ne uz vienu, izņemot tevi, viņš vairāk pat aci nemetīs!»

Man tas šķita joks, bet sieva to ņēma pierē un pielipa man kā pirts lapa: «Ak, negribi kodēties? Tātad tomēr tev kāda ir!» Citiem vārdiem sakot, vienkāršāk bija piekrist.

Ar kaut kādiem buramvārdiem paziņa mani iemidzināja, pēc tam pamodināja. Nekādas pārmaiņas sevī nejutu: ar seksu viss kārtībā, uz citām sievietēm nevilka tāpat kā iepriekš. Toties ģimenē iestājās miers.

Bet pēc septiņiem gadiem ar sievu izšķīrāmies. Viņa, iedomājieties vien, bija atradusi sev citu! Es ilgi pārdzīvoju, tad pārcēlos uz citu dzīvesvietu. Sāku attapties, mēģināju satikties ar citām sievietēm. Un tad sākās: katru reizi gultā obloms — erekcija nemanāmi pazūd.

Izņemot kodēšanu, citu «grēkāzi» atrast nevaru. Mēģināju sazināties ar paziņu. Izrādās, viņš izbraucis uz Štatiem un visas pēdas pazudušas. Vērsos pie rajona psihiatra, viņš tikai pasmējās, sak’, ko tu sev esi iestāstījis?

Vai tiešām bijušās sievas kaprīzes un savas muļķības dēļ es nekad vairs nespēšu pilnvērtīgi nodarboties ar seksu?»

Atbild seksologs S. Agarkovs: 

«Problēma, kuru aprakstījis klients, ir samērā nopietna. Pilnīgi iespējams, ka viņa tagadējo stāvokli radījusi kodēšana.

Ja cilvēka apziņā nav aizlieguma realizēt savu bezapziņas refleksu, impulsu, tad viņš to noteikti realizēs. Bet aizliegumu var uzlikt mākslīgi. Tas nozīmē hipnotiskā miega stāvoklī iedvest pacientam tā saukto kodu — stingru psiholoģisku ievirzi, kura sastāv no īsa imperatīva teikuma pavēles: «Laulības krāpšana rada impotenci.» Pēc tāda koda noteikta rīcība zemapziņas līmenī asociējas ar nepatīkamām lietām, piemēram, slimībām. Un aizliegtais auglis vairs nevelk.

 —Bet kāpēc tad kodēšana pret laulības pārkāpšanu netiek plaši lietota, tāpat kā kodēšana pret dzeršanu un smēķēšanu?

— Atkarība no alkohola un nikotīna ir slimība, bet krāpšanu par slimību nenosauksi. Tāpēc profesionāliem ārstiem psihoterapeitiem nav morālu tiesību iejaukties savu pacientu privātajā dzīvē ar kodēšanu. Līdzīgos gadījumos psihoterapeitam būtu vajadzējis izmantot psihoterapeitiskās pārrunas.

— Vai kodu var noņemt?

— Protams! Tādu cilvēku, uz kuriem iedarbojas jebkura kodēšana, ir apmēram trešā daļa. Uz pārējiem kodēšana atstāj daļēju iespaidu. Vēstules autoram ir veicies, jo viņš pieder pie pirmās grupas, tāpēc atkodēt viņu nebūs problēmu. 

— Bet cits ārsts nezina, kāda tieši pavēle tika dota. Vai tas netraucēs noņemt kodu?

— Nē, jo kodēšanas princips ir universāls. Jebkurš psihoterapeits, kuram ir kodēšanas zināšanas, spēs atrast antikodu. To var salīdzināt ar datorprogrammu: lai arī kāds speciālists to būtu radījis, cits speciālists tik un tā spēj to mainīt.