/nginx/o/2018/07/16/10210565t1ha4f7.jpg)
No attāluma viss izskatās mazliet citādi nekā tuvumā, un tas tev jāņem vērā, iepazīstot savu vīrieti.
Tāds ir mans vīrietis!
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
* Pirmais atklājums. Viņš neatcerējās mūsu svētku datumus!
Nemaz. Amnēzija. Izlases veida zudumi atmiņā. Viņš atcerējās Bastīlijas ieņemšanu, auto tehniskās apskates dienu. Un dienu, kad viņu iesauca armijā. Taču mana dzimšanas diena nu nekādi nespēja nostiprināties nevienā no divām viņa puslodēm. Lai gan, domāju, viņš palaistu garām arī Jauno gadu, ja nebūtu vispārīgās ažiotāžas masu saziņas līdzekļos un uz ielas. «Uz ielām parādījušās tantes ar eglītēm. Laiks pirkt šampanieti,» tika dziļdomīgi secināts.
* Otrais atklājums: viņš izrādījās ļoti nepraktisks.
Viņš nemācēja plānot mūsu budžetu. Aizejot pēc pārtikas, viņš atnesa piecas pudeles alus, čipsu paku un saldējumu. Kautrējās ņemt atlikumu. Tirgū nemācēja kaulēties. Pirka visu, ko «iesmērēja» tirgus sievas. Un vienreiz kartupeļu vietā atnesa rozes. Es tikai nopūtos. «Es tevi mīlu,» teica viņš, sniedzot ziedus.
* Trešais atklājums: viņš mani mīl.
Vispār dzīve ar vīrieti ir kā šaha spēle. Nemitīga sacensība ar nerakstītiem, neskaidriem noteikumiem.
— Tā zirgs neiet.
— Muļķīte... Kā tad tas iet?
— Divi lauciņi uz priekšu, viens sāņus.
— Lai kaimiņš tā iet. Es iešu tā…
— Kopš kura laika tādi noteikumi?
— Kopš pagājušās minūtes…
— Es teicu!
— Ej, mīļā…