Kas ir norma seksā? Vai tāda vispār pastāv, un kas to nosaka?
Vai seksualitātei ir norma?
Definēt normu seksuālās attiecībās ir ļoti sarežģīts uzdevums. Šodien par normālām seksuālām attiecībām jāuzskata tādas, kas apmierina abus partnerus un kas balstās uz savstarpēju vienošanos un abpusēju piekrišanu. Normālās seksuālās attiecībās nav vietas iebaidīšanai, pakļaušanai ar spēku vai šantāžai.
Ja var pieņemt šādu seksuālo attiecību definīciju, tad arī jāpieņem, ka dotās normas iespējamais diapazons ir ļoti plašs.
Vispār par normu seksā cilvēki sāka interesēties 19. gadsimta 50.–60. gados, viktoriānisma ziedu laikos, kad norma tika padarīta par sociālu vērtību, bet viss pārējais — par patoloģiju. Normāls sekss — tas ir auglīgs sekss, kas domāts dzimtas turpināšanai. Sabiedrībā tika kultivēts uzskats, ka bērni nav seksuālas būtnes, tāpēc viņiem par seksu nekas nav jāzina, un pieaugušajiem visiem spēkiem jāmēģina noliegt, ka viņiem tādas attiecības vispār varētu būt.
Sabiedrībā tika izstrādāti un stingri ievēroti pieklājības noteikumi: kā, ar ko, kur, starp ko, cik daudz, par ko runāt un par ko klusēt. Leksikā tika pieļauti tikai «pieklājīgi vārdi», turklāt vīriešu un sieviešu «atļauto» vārdu krājums ievērojami atšķīrās. Faktiski tika radīta izteikti ierobežojoša sistēma, kura cilvēku apziņā asociējas ar normu un kuras ietekme jūtama arī šodien.
Tika izstrādāta «dzimumdzīves norma», un novirzes no tās tika uzskatītas un pielīdzinātas psihiskām slimībām. Radās iespēja runāt par «perversu baudu» un tās «psihiatrisko dabu», tika veikta seksuālo anomāliju formu klīniskā analīze un meklētas iespējamās to ārstēšanai.
Normālas seksuālas attiecības šodien ietver sevī nosacījumu, ka abi partneri apzinās savu rīcību un spēj novērtēt tās iespējamās sekas.
Svarīgi ir saprast un pieņemt, ka norma seksā ir ļoti nosacīts jēdziens un kāda cita cilvēka atšķirīga seksuāla uzvedība, ja tā nerada draudus apkārtējiem, nebūt nav jāuzskata par patoloģiju.
---------------------
Dainis Balodis, med. zin. doktors, sertificēts ārsts seksopatologs, beidzis pēcdiploma apmācības kursus psihiatrijā un psihodinamiskajā psihoterapijā.