Latvijas autobūve atzīmē simtgadi (1. daļa)

Šī gada 8.Jūnijā aprit apaļi 100 gadi kopš Latvijā uzbūvēts pirmais automobīlis. Starp citu, šis pats auto uzskatāms arī par mūsu kaimiņzemes Krievijas pirmo auto, jo tolaik Latvija atradās Krievijas impērijas sastāvā. Visas iepriekšējās automašīnas, kuras tika radītas Krievijā, tajā skaitā arī Rīgā Aleksandra Leitnera rūpnīcā ražotās, atšķirībā no «Russo-Balt», tika saliktas no dažādu ārzemju marku detaļām . Tādejādi pilnīgi pamatoti var apgalvot, ka pirmā pilnībā Krievijā radītā automašīna ir mūsu novadniece «Russo- Balt».

Krievijas impērijas laiki - «Russo Balt»

1908 gadā,Krievijas lielākajā vagonbūves uzņēmumā Krievu-Baltijas vagonu fabrikā (KBVF) tika izveidota autobūves nodaļa, kuras direktora un galvenā konstruktora amatā tika iecelts, neskatoties uz savu jaunību, jau atzinību guvušais šveices izcelsmes beļģu autokonstruktors Žiljens Poterā. Kaut arī šajā darbā piedalījās daudzi, tieši Ž.Poterā kopā ar vienu no no KBVF īpašniekiem Mihailu Šidlovski, pateicoties kuram autobūves nodaļa izveidojās, tiek uzskatīti par Krievijas un Latvijas autobūves pamatlicējiem.

Jaunais, talantīgais inženieris Žiljēns Potera bija nostādīts grūta uzdevuma priekšā - viņam bija ne tikai jāizstrādā pirmā automobiļa konstrukcija un jāvada autobūves nodaļa, bet arī jānodrošina visu auto detaļu ražošana turpat rūpnīcā. Uzdevums nebija no vieglajiem, taču uzņēmuma vadība nodrošināja Poterā ar neierobežotiem finansiālajiem līdzekļiem, kā rezultātā, jau 1909. gada 8.jūnijā no rūpnīcas vārtiem izbrauca pirmais automobilis ar nosaukumu «Russo-Balt».

Poterā izveidotā konstrukcija bija savā ziņā unikāla un tajā laikā tāda bija tikai dažiem augstas klases automobiļiem, kā piemēram «Rolls-Royce» un «Delonz-Belvill».

Jau drīz pēc pirmā auto parādīšanās, autožurnālu aptaujās par iekārojamāko automašīnu tika atzīta tieši «Russo-Balt». Drīz pēc tam, no rūpnīcas vārtiem arvien biežāk sāka izbraukt ne tikai vieglās automašīnas ar «lando» vai «faeton» virsbūvi, bet arī pasta furgoni un ātrās palīdzības karietes, kas būvētas pēc Poterā konstrukcijas. Ar smagā automobiļa šasiju papildināti, no rūpnīcas vārtiem arvien biežāk izbrauca arī ugunsdzēsēju furgoni un specializēti auto naudas pārvadāšanai.

1912. gadā, kad Eiropā jau bija jūtama Pirmā pasaules kara tuvošanās, pie «Russo-Balt» vārtiem pieklauvēja Krievijas armijas kapteinis Sekretevs, lai veiktu rūpnīcas pārbaudi. Viņa vērtējums bija šāds - rūpnīca gada laikā ir spējīga saražot aptuveni 300 automašīnas, īpaši uzsverot to, ka lielākā daļa automašīnas detaļu tiek ražotas uzņēmumā uz vietas. Rūpīgi izpētot kapteiņa Sekreteva ziņojumu, Krievijas kara ministrija deva «Russo-Balt» vagonu rūpnīcai vērienīgu pasūtījumu kravas automobiļu izstrādei armijas vajadzībām. Pie tam, 1912. gadā Krievijas kara ministrijas pārstāvji veica arī izmēģinājuma braucienu ar vieglajām «Russo-Balt» automašīnām, kā rezultātā vajadzēja noskaidrot kādus auto iegādāties armijas komandieru un štābu vajadzībām. Izmēģinājuma braucienā tika testētas 40 automašīnas, no kurām 4 «Russo-Balt» ražotās automašīnas. Tieši «Russo-Balt» automašīnas pierādīja sevi kā labākās un rezultātā Krievijas armijas vajadzībām tika nodotas divas trešdaļas rūpnīcā saražoto automašīnu.

1913. gadā «Russo-Balt» kļuva par vienu no lielākajām rūpnīcām Krievijā. Tā aizņēma 20 hektāru lielu teritoriju, tās 50 cehos darbojās 550 iekārtas, kuras apkalpoja vairāk kā 4000 darbinieku, izgatavojot produkciju par aptuveni 10 milijoniem rubļu gadā.

Šajā pašā gadā, «Russo-Balt» tika izgatavots arī sporta automobilis, kas spēja attīstīt ātrumu līdz pat 70 km/h, kas tajā laikā bija neticams ātrums, jo nekas cits uz zemes ātrāk nekustējās. Pie tam, rūpnīcas autosportists I. Ivanovs ar «Russo-Balt» sporta auto spēja attīstīt pat ātrumu 132 km/h, kas tam laikam bija pilnīgi neticams ātrums.

Kopumā, no 1909. gada jūnija līdz 1915. gada septembrim «Russo-Balt» bija saražojis ne mazāk kā 610 automašīnas, kas nodrošināja rūpnīcai pirmo vietu starp autoražotājiem Krievijā. Taču patiesībā, ņemot vērā to, ka katru gadu papildus tika izlaistas aptuveni 100 automašīnas Krievijas armijas vajadzībām, saražoto automašīnu skaits ir daudz lielāks. Lai salīdzinatu, tādas kompānijas kā «Vauxhall», «Audi», «Alfa-Romeo» un «Bugatti» saražoja aptuveni 250 automašīnas.

Laikā no 1910. gada līdz 1914. gadam «Russo-Balt» automašīnas piedalījās 16 sacensībās, no visām atgriežoties ar balvām, tika izstādītas piecās Krievijas mēroga izstādēs, no kurām atgriezās ar piecām zelta medaļām. Pie tam, dažus «Russo-Balt» automašīnas eksemplārus iegādājās arī Krievijas Imperators.

1915. gadā, kad Rīgā ienāca Vācu karaspēks, «Russo-Balt» iekārtas tika evakuētas no Rīgas uz dažādām Krievajas pilsētām. Automobiļu ražošana tika pārcelta uz Maskavu un Pēterpili. Maskavā «Russo-Balt» vagonu rūpnīcas iekārtas kļuva par pamatu divām jaunām ražotnēm. Viena no tām bija rūpnīca AMO, kurā tika savākti lielākā daļa inženieru un meistaru no Rīgas rūpnīcas.