Kā iekarot vīrieša sirdi? (Brīvā tribīne.)

Lai kādi nebūtu jau izcīnīto kauju panākumi vai vilšanās sajūtas, mēs aizvien turpināsim mērot šo bezgalīgo «kara taku», jo esam taču dabas ieprogrammēti un pēdējo 300 gadu romantisma iedvesmoti radījumi. Apveltītas ar sesto prātu, bieži vien šīs cīņas izcīnām sev par labu, paļaujoties tikai uz intuīciju un sievišķīgo instinktu. Tomēr nekad nav par ļaunu pietaupīt kādu kara viltību, jo dažs sirds cietoksnis var izrādīties ļoti nostiprināts.

Pamēģini!

Daudzās no mums kūsā kopš bērna kājas iepotēta lepnības apziņa: «Es jau nu vīrietim pakaļ neskriešu!» vai «Neiešu jau pirmā uzbāzties!» Pilnīgi pareizi! Bet kāds ir zemteksts šādiem lozungiem? Galvenokārt — bailes būt atraidītai, nepatikt. Bet, kas neriskē, tas nevinnē... Jo vieglāk, ja pret šādu pasākumu attiecies kā pret spēli (un dzimumu rotaļa jau tāda arī ir!). Arī neveiksmes gadījumā var iziet no spēles ar paceltu galvu un neievainotu pašapziņu.

Lielisks piemērs ir kādas apķērīgas dāmas rīcība: sapratusi, ka šoreiz flirtēšana bijusi «garām», «uz atvadām» viņa izmetusi savam vīrietim frāzi: «Vai, piedod, es saderēju ar draudzeni, ka tevi nemaz neinteresē sievietes. Izskatās, ka būšu vinnējusi!» Laikam jau vari iedomāties, ka pasaulē neatradīsies daudz heteroseksuālu vīriešu, kas mierīgi spētu noklausīties šādos tekstos. Starp citu — toreiz tieši šī frāze lika dāmas intereses objektam beidzot pievērst viņai neviltotu uzmanību!

Jebkurā dzīves situācijā (arī šajā), labāk ir sacīt sev un saviem nodomiem vārdu «jā» (vienmēr patīkamāk ir nožēlot to, kas izdarīts, nekā to, kas palaists garām!), otrkārt, tādēļ, ka tu neko nezaudē! Pareizi pielietota kara taktika 99% gadījumu darbojas tavā labā.