/nginx/o/2018/07/16/10136600t1h4445.jpg)
Kongresos, speciālos žurnālos, vīriešu un pat sieviešu starpā (kurām tas patiesībā būtu jāzina) vēl arvien notiek diskusijas par tā saukto G punktu.
Vai G punkts patiešām pastāv?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vai tāds patiešām ir? Kur atrodas? Vai arī tas ir tikai ASV dzīvojošā vācu ginekologa Grēfenberga kunga muļķīgs izdomājums?
Kad viņš 1950. gadā pirmoreiz paziņoja par erogēno zonu ap G punktu, kolēģi smīkņāja. Taču 60. gados arī daudzi citi vīriešu un sieviešu dzimuma seksologi pievērsās Grēfenberga izteikumiem un atziņām. Sākumā gan vēl apgalvoja, ka G punkts neeksistējot. Jaunāki pētījumi tomēr to atspēkoja.
Interesanti, ka tantristi G punktu pazinuši jau sen. Tantra ir sena indiešu reliģijas filozofija. Vēsturiskos rokrakstos ir sīki un smalki aprakstīta šīs sevišķi jutīgās zonas uzbudināšana un sieviešu ejakulācija. Pie mums šo fenomenu ik pa laikam apšauba.
Grēfenberga punkts, saukts arī par G apvidu jeb G zonu, ir audi, kas satur daudz nervu galu, asinsvadu, dziedzeru un kanālu un aptver urīna izvadkanālu. Seksuāla uzbudinājuma laikā audi piepildās ar asinīm, piebriest un tikai tad kļūst labi sataustāmi. Starp citu, G punktu nedrīkst sajaukt ar klitoru, mazo briestošo pauguriņu starp abām kaunuma lūpām.
Pētījumi liecina, ka audi ap G punktu satur enzīmu, kas atrodas arī vīriešu priekšdziedzerī, tāpēc reizēm runā arī par sieviešu prostatu.