Skaistule un ezis. (Vienas nakts romāns.)

Skaistule: – Chau ezit

Ezis-35: – cav

Skaistule: – ka tad labi iet sai vesaja vakara?

Ezis-35: – peec sunja

Skaistule: – kaa tev?

Ezis-35: – arī

Skaistule: – man gan iet labi - laikam esmu optimiste

Ezis-35: – kas vien notiek, ir labi

Skaistule: – kaadaa baaraa piedzerties un padejot?

Ezis-35: – tas ir tavs sapnis?

Skaistule: – nee

Ezis-35: – bet man gan ir sapnis padejot

Skaistule: – nu, padejot, taa jav cita lieta

Ezis-35: – nu re, tad jau cik noprotu - Tev patik dejot

Skaistule: – jaa, briiziem

Ezis-35: – man ari - tad jau kaut kas ir kopigs. kad neesu baigi piekusis peec darba

Skaistule: – ar ko tad tu nodarbojies darba laika?

Ezis-35: – brugeeju. labāk pastasti, ka Tev patik izklaideties

Skaistule: – nuu... visaadi, iznemot dzershanu

Ezis-35: –  nu, piemeram

Skaistule: – kaut kur aizbraukt, padejot, atpuusties zaljumos vai pie uudenjiem

Ezis-35: –  tad jau varbut varam sarunat ta kartigi izdejoties

Skaistule: – saki, tu laikam esi precejies un tev ir berni?

Ezis-35: –  jaa... vai tad nebiju teicis? Man nav nekaada rozainaa dziive... bet es jau Tev nepiedavaju neko nepiedienigu

Skaistule: – es jav arii neko taadu nepiedaavaaju

Ezis-35: – kaut arī... Kāpēc gan ne? Varbūt šovakar? Tu esi brīva?

Skaistule: – brīva. Nu, tad... Kurā vietā?...