Lūdz valsts līdzekļus lāču voljera izveidei Līgatnē (2)

Līgatnes dabas takās lāčiem ir jauna māja, taču dzīvniekiem nav āra voljera, tāpēc dzīvnieku apskates iespējas ir ierobežotas. Pagaidām nav sakārtots arī jautājums par iespēju iekasēt ieejas maksu no apmeklētājiem - tā pašlaik netiek prasīta, tāpēc peļņa netiek gūta.

Līgatnes dabas takas kopš decembra apsaimnieko DAP, jo Gaujas Nacionālā parka fonds atteicās no šīs vietas apsaimniekošanas. Līdz šim izskatīti trīs taku apsaimniekošanas varianti, pastāstījis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs. Pirmkārt, apsvērts apsaimniekošanu uzticēt valsts kapitālsabiedrībai vai šim nolūkam dibinātai iestādei, otrkārt, bijušas sarunas ar Rīgas zoodārzu par iespēju iesaistīties šī objekta apsaimniekošanā, treškārt, ir ideja par konkursu.

"Konkurss ir visefektīvākais risinājums, jo tas nav tikai dzīvnieku turēšanas, bet arī tūrisma attīstības jautājums," skaidroja Spiridonovs. DAP ģenerāldirektors Jānis Strautnieks piebildis, ka konkursa uzvarētājs varētu attīstīt un nodrošināt tūristiem dažādus pakalpojumus, kā inventāra noma, ēdināšana, attīstīt velotūrismu un ūdenstūrismu. "Lai nebūtu situācija, ka no valsts budžeta tiktu finansēta dzīvnieku uzturēšana, aprūpe, bet visi uzņēmēji, kas šajā vidē strādā, iegūst labumu no tūristiem, ir jāizpaužas konsolidētai pieejai. Ieņēmumiem, kas nāk no tūrisma pakalpojumiem, ir jāspēj segt tos izdevumus, kas saistīti ar šīs infrastruktūras, tajā skaitā dzīvnieku, uzturēšanu," uzskata Strautnieks. Taču to, cik lielā mērā dzīvnieku uzturēšana tiks segta ar ienākumiem no tūrisma, noteiks arī konkursa dalībnieku piedāvājums.

VARAM kopā ar DAP plāno tuvākā mēneša laikā izstrādāt konkursa nolikumu, un Spiridonovs cer, ka līdz septembrim vai oktobrim izdosies noskaidrot jauno Līgatnes dabas taku apsaimniekotāju. "Mēs nodosim apsaimniekošanā infrastruktūru, uzliksim par pienākumu rūpēties par dzīvniekiem un atļausim nodarboties ar komercdarbību, kas netraucētu dzīvnieku labturībai,» skaidrojis Spiridonovs. Līdz tam ir paredzēts sakārtot īpašumtiesību jautājumus un pārbaudīt eksistējošos līgumus, lai nākamais apsaimniekotājs saņemtu pilnu Līgatnes dabas taku komplektu.

Ja līdzekļi no valsts budžeta tiks piešķirti, jau tuvākajā laikā plānots veidot voljeru ap lāču māju. Gaujas Nacionālā parka fonds to neizveidoja līdzekļu trūkuma dēļ, un tagad lāčiem ir māja, bet bez āra teritorijas, tas nozīmē, ka pašlaik dzīvniekiem pieejamās telpas ir krietni mazākas nekā viņu iepriekšējais voljers Līgatnē. "Ziemas periodā lāči ir kūtrāki, bet vasarā plānojam izvietot viņiem smilšu kasti un ūdens vannu lāču mājas iekšējā pagalmā. Tomēr voljera izveide ir absolūti nepieciešama," uzsvērusi zvērkope Velga Vītola. Bez lāču voljera ir nepieciešams arī citu iežogojumu remonts, kā arī jānomaina laika gaitā nokalpojušās lietas pie mežacūku, briežu voljera, lai jaunais apsaimniekotājs infrastruktūru saņemtu labā stāvoklī.

Līgatnes dabas taku apsaimniekošana izmaksā vidēji 13 246 latus mēnesī, un šim nolūkam DAP izmanto valsts budžeta līdzekļus. Daļu no šiem izdevumiem varētu kompensēt ar iekasētajām ieejas maksām no apmeklētājiem, taču pašlaik tas nenotiek, jo pārvaldei nav tiesību iekasēt maksu, kamēr nav apstiprināts cenrādis. Pieredze liecina, ka mazāk nekā pusi no nepieciešamajiem līdzekļiem gada griezumā varētu segt apmeklētāji.