Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis
Iesūti ziņu!

Lūsim par godu – fotoizstāde

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Publicitātes foto

Jau vairākus gadus Rīgas zoodārza vecais lūšu būris ir tukšs un šos varenos kaķus var vērot vien Latvijas dižmežos, Rīgas zoodārza filiālē „Cīruļi” vai Līgatnes dabas takās. Tomēr 25. martā Rīgas zoodārzā, Latvijas abinieku un rāpuļu zālē durvis vērs izstāde par godu Lūsim... Pats pasākuma „vaininieks” – Ojārs Lūsis gan vairāk mīl „copēt” līdakas un brekšus, nevis krūmos ķert zaķus, un ir visai plaši pazīstams kā omulīgs un vērīgs preses fotogrāfs, kuram nu pienācis laiks svinēt 60 dzīves un 40 darba gadu jubileju. Protams, Rīgas Zooloģiskajā dārzā!

Preses fotogrāfs Ojārs Lūsis („Mediju nams”, „Neatkarīgā Rīta Avīze”) savu fotogrāfiju izstādei devis nosaukumu „Mazie brāļi”. Izstāde Latvijas abinieku un rāpuļu zālē būs apskatāma no 25. marta līdz 25. aprīlim, un autors cer, ka sirsnīgās un humorpilnās fotogrāfijas iepriecinās bērnus un viņu vecākus, kuri ieradīsies aplūkot zoodārza dzīvniekus.

Izstādes norises vietu Ojārs Lūsis nosapņojis. Sapnī viņš bijis iesprostots tukšajā lūšu būrī un zoodārza aizstāvis Ingmārs Līdaka piekodinājis – izdomā kaut ko, citādi laukā netiksi. Nekas cits neatlika – radās ideja rīkot fotoizstādi zoodārzā. Izstādes norises vieta tematiski saskan ar Lūša uzvārdu un arī dzīvās dabas mīlestību visa mūža garumā.

Lai arī preses fotogrāfa četrdesmit gadu darba gaitas vairāk vērstas aktuālo sabiedrisko un politisko notikumu virzienā, objektīvā tverti arī dzīvnieki.

„Visos laikos manā skatu leņķī it kā nevilšus, bet vienlaikus ar mīlestību un cieņu, iekļuvuši mazie brāļi un māsas – dzīvnieki. Ņaudošas, rejošas, kladzinošas, blējošas, bubinošas un citādi čiepstošas būtnes. Arī absolūti klusējoši, bet visumā sprigani un zvīņaini elementi – zivis. Jo esmu apsēsts zivjķeris, taču mani neinteresē loms, bet pievilināšanas process,” atzīstas autors.

Interese par zvēru pasauli radusies arī bērnības iespaidā, jo „uzaugu zirga mugurā – mans tēvs Roberts Lūsis bija kolhoza zirgkopējs Smiltenes pusē”.

Ojārs Lūsis uzsver, ka nepretendē uz dzīvnieku fotogrāfa lauriem, tomēr cer, ka bildēs redzamais rosinās skatītājus aizdomāties par cilvēka un dabas ciešo saikni, mudinās pakāpties kaut solīti pretim mazajiem brāļiem.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu