Kad ļaudis izvēlas vairāk par vienu seksa partneri

Tāpat PRINCESES lappusēs daudz un plaši tiek publicēti raksti par svingu, kas, tiesa, ne vienmēr atspoguļo manu viedokli. Cienījamie PRINCESES lasītāji, nu reiz jums būs iespēja uzzināt, ko Rita īstenībā domā par šo tēmu.

Tad kāpēc ļaudis izvēlas seksa partnerus vairāk par vienu? Atļaušos sakārtot šos izvirtuļus pa plauktiņiem, lai būtu skaidrs, ka motivācija ir visnotaļ dažāda:

1) tādi, kam ir paaugstināta juteklība;

2) tādi, kas atrodas iemīlēšanās stadijā, kad jūra ir līdz ceļiem un liela vēlme ar partneri izbaudīt aizvien jaunus seksuālus kairinājumus;

3) tādi, kas grib soļot līdzi «laika garam»;

4) tādi, kas aiz bailēm zaudēt partneri, piedalās, lai kontrolētu situāciju;

5) tādi, kas vispār nesaprot, kur nokļuvuši.

Sekss ar vairākiem partneriem uz šīs planētas nav nekas jauns un it nemaz nav Lasmanes vai kādu tur citu izvirtuļu izgudrojums, par ko publiski runā pēdējās desmitgadēs. Senatnes varenie valdnieki gan Ēģiptē, gan Ķīnā, gan Persijā, gan Mogulu impērijā utt., gudro Zālamanu ieskaitot, tāpat kā ne tik lieli un vareni valdnieki un valdnieciņi allaž piekopuši daudzsievību. Un ne jau pa vienai tās sievas tika izmantotas!

Lai valdnieks varētu tikt galā ar atbildīgo uzdevumu — ar vērtīgo karalisko sēklu apsēklot pēc iespējas vairāk sieviešu, tādā veidā vairojot augstvērtīgu tautas ģenētisko fondu, nereti tam bija vienā reizē «jāņem priekšā» vairākas sievas.

Savukārt jebkuras tautas senākajās svētku tradīcijās atrodami auglības rituāli, kuru mērķis ir tautas skaitliskais pieaugums. Lai garantētu efektīgu reprodukciju, auglības rituālos katram bija jāsaietas ar vairākiem partneriem. Tas bija obligāts pienākums, ko, jāteic, ļaudis pildīja ar lielu patikšanu. Daba kā nekā jebkuras domas un darbības seksa sakarā pastiprinājusi ar pacilātības un patikšanas jūtām.

Tad, lūk, ar patikšanu viduslaiku kristīgās Eiropas karnevālu tradīcijā, kas nepārprotami ir auglības rituālu mantiniece, ļautiņi nodevās seksam ar vairākiem partneriem. Apmēram tāds būtu vēsturiskais fons grupu seksa tradīcijai.

Tātad nekā jauna nav šai pasaulē. Visos laikos ir bijuši tādi ļautiņi, kam īpaši izteikta juteklība. Ja šādi indivīdi neapspiež savu juteklību, tad brīvi un nepiespiesti nododas dažādām seksa rotaļām. Šādi ļautiņi ir vispatīkamākie svinga kluba apmeklētāji. Bet tādu nav pārāk daudz. Pareizāk sakot, pavisam maz.

Tie, kas atrodas iemīlēšanās stadijā, kas jau pāraugusi tikai divvientulības priekus un ar patiku eksperimentē, arī ir nepiespiesti līksmi un ir tīkami grupu seksa partneri. Arī tādu ļautiņu nav nemaz tik daudz, jo lielākā daļa mīlnieku tā arī neizkāpj no divvientulības rāmjiem.

Jāteic, ka pie pirmās un otrās grupas piederošie ir tie vērtīgākie svingeri. Ja tādi ir gadījušies par partneriem, tad garantēts jautrs, kaislīgs un gandarījumu sniedzošs sekss. Savukārt, ja dzīve saved izvirtības kārojošos ar tiem, kas kaut kur kaut ko ir lasījuši par svingu un nu «vēlas arī būt moderni», ar tādiem, kur viens partneris sirgst ar vēlmi kontrolēt situāciju, greizsirdības vadīts, vai tādiem, kas vispār nejēdz, ko grib, tad nekas labs nav gaidāms. Nav pat vērts tērēt laiku, lai sagaidītu — varbūt tomēr uzplaiksnīs kas nerātns un uzbudinošs.

Neceriet. Neuzplaiksnīs. Tikai sabojāsiet sev garastāvokli vai — vēl ļaunāk — tiksiet pie psihiskām traumām.