Mīlas maģija un mīlas dzēriens

Spilgts piemērs tam ir senais ķeltu mīts par Tristānu un Izoldi. Tristāns bija Kornuaijas pils karaļa Marka māsasdēls. Reiz Marks Tristānu sūtīja pēc savas līgavas Izoldes. Izolde nebūt nebija iemīlējusies savā līgavainī, tāpēc viņas māte no ziediem un zālītēm pagatavoja īpašu mīlas dzērienu — ja divi cilvēkiem to kopīgi izdzertu, abu starpa rastos mīla. Tomēr liktenis bija lēmis citādi — Izolde dzērienu izdzēra nevis kopā ar savu līgavaini, bet gan ar Tristānu…

Ak, ja vien varētu noskaidrot šāda dzēriena recepti! Varbūt pamēģināsim šādu! Ņemsim maltas garšvielas: krustnagliņas, kanēli, muskatriekstu, kardamonu, lauru lapu, melnos piparus, diļļu sēklas un timiānu.To visu sajauksim ar ūdeni un ļausim ievilkties. Dzēriens trīs mēnešus jādzer ik vakarus — tāpat kā to darīja Tristāns un Izolde.

Mīlas pavārmākslas noslēpumi

Visiem jau sen zināma patiesība: ceļš uz vīrieša sirdi iet caur vēderu. Ludviķa XV galmā bija ļoti izplatītas daždažādas delikateses un garšvielas, kuru galvenais uzdevums bija palielināt gan vīriešu, gan sieviešu mīlas kaisli. Arī slavenā marķīze Pompadūra lieliski pārzināja erotiskās pavārmākslas noslēpumus, viņas īpašā mīlestības zupa sastāvēja no smalki sakapāta ķiploka, pipariem, selerijām un trifelēm.

Ja arī jūs vēlaties savu iecerēto iekvēlināt ar pavārmākslas palīdzību, galdautam jābūt no sarkana, vēlams — samta auduma un, lai jūsu mīļotais visu vakaru jūs dievinātu, greznojiet galdu ar verbenas ziediem. Jau kopš senseniem laikiem uzskata, ka verbenai piemīt īpašs maģiskais spēks, tā spēj iedegt mīlas liesmas, samierināt ienaidniekus un atbaidīt ļaunos garus. Vīrieši ticēja, ka, pakarot to kaklā, tiek uzlabota potence.

Tomēr tikai tādai verbenai piemīt maģiskais spēks, kura plūkta īsi pirms saules lēkta. Tā jāsaberž un paslepen, skaitot vārdus: «Kā verbenas lapas pie tevis pielīp, tā tu pielipsi pie manis», iegūtā masa jāpieliek pie mīļotā cilvēka ādas.

Kad galds uzklāts, pasniedziet kādu mīlas ēdienu, piemēram, franču salātus. Sīki sagrieziet sīpolus, olas un saldskābus ābolus, sajauciet ar majonēzi. Varat pievienot arī burkānus un kreses, jo, kā rakstījis Avicenna, «burkāni veicina patīkamas mīlas ieceres…»

Renesanses laikmetā par vienu no drošākajiem līdzekļiem mīlas kvēles modināšanā uzskatīja tā dēvēto Pāvesta mērci, kuru pasniedza ar makaroniem vai rīsiem: katliņā apcep 2 gabalus teļa gaļas, sīki sagrieztu šķiņķi, tējkaroti sviesta, sīki sagrieztus sīpolus, burkānu, pētersīli un seleriju. Pievieno baltvīnu, buljonu, ķiploku, krustnagliņas un citrona miziņu, visu vāra uz lēnas uguns, līdz gaļa atdevusi visu sulu, tad noputo un mērci izkāš, pasniedzot pievieno sīki sagrieztas pētersīļu lapas. Kad iemīļotais baudījis īpašos franču salātus un Pāvesta mērci, pacienājiet viņu ar mīlas dzērienu.

Nekādā gadījumā neaizmirstiet par augļiem. Piemēram, austrumu vīrieši pirms mīlas nakts ēda vīģes, citur pasaulē tādam nolūkam lietoja ķiršus. Ķiršu ziedu rasā mazgāja seju, jo uzskatīja, ka tā nodrošina ilgu jaunību. Varbūt tā nemaz nav, taču labāk būs, ja pēc vakariņām iecerētajam tomēr piedāvāsit ķiršus.

Mīlas dzēriens:

Jāņem riekšavu violeto asteru ziedu, 10—15 košas krāsas krešu ziedu un nelielu vērmeļu zariņu. Visu aplej ar 2 glāzēm karsta ūdens, uzvāra un dažas minūtes nostādina. Dzēriens jādzer maziem malkiem, dažas stundas pirms gulētiešanas.