Kāpēc vīriešiem «viens vien prātā»

Toties vīrieši un sievietes savās intīmajās attiecībās šo tematu pārspriež itin bieži, un tas ir viens no tiem, kas izraisa vislielākās domstarpības un strīdus. Pajautājiet sievietēm, kāds ir viņu vīrieša ideāls, un gandrīz visas atbildēs, ka vēlas sastapt vīrieti ar platiem pleciem, tievu vidukli, labi veidotām, spēcīgām rokām un kājām — visas īpašības, kādas nepieciešamas medniekam, lai cīnītos ar plēsīgiem zvēriem un uzvarētu —, turklāt šim vīrietim jābūt mīlošam, maigam un iejūtīgam pret viņu vēlmēm, kā arī jāprot veikli tērzēt, bet tās visas ir sievišķīgas īpašības.

Par lielu nožēlu vairākumam sieviešu, šāds vīrišķīga auguma un sievišķīgu rakstura īpašību apvienojums sastopams lielākoties tikai homoseksuāliem vai pārsmalcinātiem vīriešiem.

Vīrietim jāpieliek lielas pūles, lai apgūtu mākslu izpatikt sievietei, jo tā nav dabas dota.

Vīrietis ir mednieks — daba paredzējusi, ka viņš dzīsies pakaļ medījumam, cīnīsies ar ienaidniekiem un nokārtos dažādas problēmas. Dienas beigās viņš nevēlas neko citu kā sēdēt pie ugunskura un raudzīties liesmās un tad pārgulēt ar sievieti, lai viņa ciltij netrūktu pēcnācēju.

Taču sievietei dzimumtieksme rodas tikai tad, ja viņa jūt, ka vīrietis viņu mīl un apbrīno un ka viņa tam kaut ko nozīmē. Un te nu rodas pretruna, par ko lielākajai daļai cilvēku nav ne jausmas: lai vīrietis tiktu skaidrībā par savām jūtām pret kādu sievieti, viņam ar šo sievieti vispirms jāpārguļ. Savukārt sieviete grib, lai viņš vispirms tiktu skaidrībā par savām jūtām, tikai tad viņai var rasties vēlme pārgulēt ar šo cilvēku.

Daba ir radījusi vīrieti medībām un parūpējusies, lai viņš varētu tām nodoties jebkuros laikapstākļos — tiklab sala spelgoņā, kā sutīgā tveicē. Viņa āda ir kļuvusi nejutīga, tā ka viņam netraucē nedz ievainojumi, nedz apdegumi vai apsaldējumi. Senāk visa vīrieša dzīve sastāvēja no cīņas un nāves briesmām un tajā nebija vietas maigumam vai iejūtībai pret citu cilvēku vajadzībām, emocijām un tieksmei dalīties savos pārdzīvojumos.

Ja vīrietis sāktu tērēt laiku saziņai vai līdzjūtībai pret citiem cilts locekļiem, viņš zaudētu modrību un nevarētu pasargāt savus ciltsbrāļus no ienaidnieka uzbrukuma. Sievietei jāsaprot, ka vīriešu dzimumtieksme arī ir senču atstāts mantojums un ka viņai jāmēģina atrast kompromisu, kas būtu pieņemams abiem partneriem.

Mātes savām meitām ir mācījušas, ka vīrieši «vēlas tikai vienu» — seksu, taču tas nav gluži pareizi. Patiesība ir tāda, ka vīrieši vēlas mīlestību tāpat kā sievietes, taču viņi to var sajust tikai pēc tam, kad ir baudījuši seksu.

Vīriešu un sieviešu priekšstati par to, kam tad jānāk pirmajam — seksam vai mīlestībai, ir tik atšķirīgi, ka nevienam no abiem partneriem nav nekādas jēgas censties pārmācīt otru. Ne viens, ne otrs tur nekā nevar līdzēt; tādi viņi ir nākuši pasaulē. Turklāt mēdz apgalvot, ka raksturu pretišķība pieder pie tām īpašībām, kas cilvēkus vieno.

Līdzīgu dzimumtieksmi parasti jūt tikai divi homoseksuāļi vai divas lesbietes, un varbūt tāpēc arī homoseksuāļi par mīlestības vai seksa jautājumiem strīdas retāk nekā heteroseksuāļi.