Padomi - kad ģimenē ienāk kucēns!

Īsti vietā būs salīdzinājums, ka šādi jūs kucēnu iegādājaties tāpat kā mašīnu - ar tehnisko apskati, reģistrācijas apliecību un servisa grāmatiņu. Tiesa – šādi sagatavots suņa vai kaķa bērniņš prasa no audzētāja ne mazums laika un līdzekļu, ko viņš, protams, gaida arī no jaunā īpašnieka.

Iegādājoties jauktenīšus - visa atbildība saimniekam!

Tomēr ir īpašnieki, kam sirdij tuvāki bezšķirnes sunīši un kaķīši, kuri nereti ārējā izskata dotumos pārspēj pat sugas brāļus ar „zilajām” asinīm.

Šādu sunīti iegādājoties, visa atbildība par mazuļa veselību jāuzņemas jaunajam saimniekam.

Tāpēc ļoti uzmanīgi jāizvērtē jaunajam draugam veiktie profilakses pasākumi un veselības stāvoklis. Noteikti neaizmirstiet pajautāt par apstrādi pret parazītiem (attārpošana, atblusošana) un vakcināciju. Ja šie pasākumi ir veikti, tas var aiztaupīt daudz asaru un pārdzīvojumu jaunajiem īpašniekiem. Vēlams iegādāties vismaz divus mēnešus vecu mazuli, jo šādā vecumā tas ir pietiekami spēcīgs un attīstījies, lai varētu pārcelties dzīvot citur. Kucēniem un kaķēniem pārāk agra nošķiršana no mammas tālākā nākotnē var radīt uzvedības vai veselības problēmas. Gribētos uzslavēt tos malačus, kuri arī bezšķirnes kaķēnus un kucēnus ir audzinājuši ar milzu atbildību un rūpību – mazie brašuļi uz jaunajām mājām dodas izloloti, aprūpēti un ar vakcinācijas pasītēm kabatā.

Barību ņemt līdzi

Izvēloties mazuli, pievērsiet uzmanību vietai, kur viņš ir dzīvojis. Tīrībā un kārtībā augušiem kucēniem vai kaķēniem ir daudz vieglāk iemācīt nokārtoties tam paredzētajā vietā. Noteikti apskatiet jaunā drauga vecākus, tas jums sniegs vismaz aptuvenu priekšstatu par sagaidāmo augumu, raksturu un apmatojuma struktūru, jo nereti gadās redzēt ar 30 cm gariem matiem klātu “rotveileru” vai 70 cm augstu „toiterjeru”.

Palūdziet iepriekšējam īpašniekam nedaudz barības, ar ko mazulis līdz šim barots.

Pat ja līdzšinējā barošana nesaskan ar jūsu uzskatiem par pareizu kucēna vai kaķēna ēdināšanu, ir nepieciešama pakāpeniska pāreja uz jauno pārtiku, lai mazais vēderiņš var pierast.

Tikko no mammas un pārējā metiena nošķirts kucēns vai kaķēns ir apveltīts ar milzum lielu apetīti un viņam trūkst sāta sajūtas, tādēļ visi jūsu gastronomiskie eksperimenti, visdrīzāk, beigsies ar uzvaru – viņš ēdīs visu, arī vīnogas un banānus, pat rūtiņu papīru, ja vien tas tiks pasniegts pareizā mērcē. No šī visa derētu izvairīties. Pirmajās dienās noteikti un tālākā laikā – ja ir vēlme eksperimentēt, tad maksimums vienu vai divus jaunus produktus dienā, jo mazais, nenobriedušais vēderiņš uz šādiem pārbaudījumiem var reaģēt ar vemšanu un caureju, kas ir bīstama dzīvnieku mazuļiem.

Tas tomēr ir un paliek mazulis

Kad draugs izmeklēts un ieradies jaunajās mājās, atcerieties: lai arī daudz veiklāks un izdarīgāks par cilvēkbērnu, tas tomēr ir un paliek zīdainis.

Vismaz pirmās trīs dienas padzīvojiet saudzīgā režīmā – lai mazās austiņas un deguntiņš pierod pie jūsu mājas skaņām un smaržām,

iepazīst jauno dzīvesvietu. Kaut arī ārēji tas nav manāms, šīs pārmaiņas ir liels stress dzīvnieka organismam – mazulis tiek atšķirts no mammas, transportēts, mainās vides mikroflora un notiek citas līdz šim nebijušas lietas. Jauno saimnieku uzdevums ir censties maksimāli pasaudzēt pūkainīti un visus jauninājumus ieviest pakāpeniski. Tas attiecas gan uz barošanu, ciemiņu aicināšanu, gan nepārvaramu vēlmi iet un parādīt visiem, ka jums ir visskaistākais un mīļākais draugs pasaulē (kāds viņš, bez šaubām, arī ir)!

Nevajadzētu steigties arī ar pretparazitāru apstrādi, tiklīdz jaunais draugs ieradies mājās. Bieži pie veterinārārsta nonāk kucēni un kaķēni, kas tikko paņemti, atvesti uz jauno mitekli, uzreiz attārpoti, veikta apstrāde pret blusām, piebaroti ar visiem iespējamiem kārumiem, un izrādās, ka mazuļa organismam tā visa ir bijis par daudz. Labāk būtu jauno draugu jūsu veterinārārstam parādīt dažas dienas pēc iegādes un kopīgi vienoties par piemērotākā pretparazitārā līdzekļa izvēli, turpmākajām profilaktiskajām vakcinācijām, kā arī veikt pirmo „tehnisko apskati”.

Nesteidzieties arī ar rotaļlietu un guļamgrozu pirkšanu. Bieži izrādās, ka kucēns grozā nemaz nevēlas gulēt un daudz labprātāk snauž uz sedziņas.

Arī rotaļlietu jautājumos katram suņu un kaķu bērnam ir sava gaume

– kas patīk vieniem, tas šķiet garlaicīgs citiem.

Nobeigumā jāatgādina, ka mīluļa iegādei noteikti vajadzētu būt pārdomātam lēmumam, kam piekrīt visi ģimenes locekļi. Nedāviniet kucēnus un kaķēnus – tas ir nežēlīgi gan pret mazuli, gan pret jauno īpašnieku. Neiegādājieties dzīvnieku spontāni. Pārdomājiet, vai spēsiet nodrošināt tam uzturu un veselības aprūpi, vai pietiks laika pastaigām un kopšanai. Ja esat visu uzmanīgi apsvēruši un sākuši meklējumus, tad lai visburvīgākais un mīļākais mazulis kļūst par jūsējo!