Latviešu izdarības un buramvārdi

Senos aprakstos pieminēta arī spāniešu muša! Kur gan mūsu senči to varēja dabūt?!

Par uzbudinošu līdzekli uzskata arī mēneša ziedus, dzimuma orgānu spalvas, tāpat arī urīnu, sviedrus vai asinis. Sviedrus var iedot ar dažādiem priekšmetiem, piemēram, padusē 3 vai 9 dienas nēsātu ābolu, cukura graudu.

Lai pielabinātu puisi, pietiek matu kušķīti vai gar krūtīm nobraucītu lentas gabaliņu iebāzt puisim kabatā, protams, nemanot. Ar biksēm puiši sit meitas, bet ar brunčiem meitas puišus, lai skrien pakaļ.
(Citāts no «Latviešu buramie vārdi», profesors K. Straubergs.)

Par šo grāmatu un šiem rakstiem īpašs stāsts. 1989. gadā notika parakstīšanās uz profesora Strauberga rakstiem trīs sējumos, kur apkopoti materiāli par latviešu buramvārdiem un ticējumiem. Bet — kā notika šī parakstīšanās!

Rīgā pa Jura Alunāna ielu uz Skolotāju namu, kur notika pieteikšanās uz šiem rakstiem, no agra rīta stāvēja garu garā cilvēku rinda, kas iestādes pagalmā meta cilpas, tālāk cauri priekštelpai pa kāpnēm uz otro stāvu līdz vietai, kur pierakstīties un iemaksāt naudiņu.

Tajā laikā es strādāju šajā iestādē un pa logu vēroju, kas notiek. Likās, ka cilvēki bija izslāpuši pēc buramvārdiem un visā nopietnībā tos kāroja, lai tūdaļ liktu lietā. Nu, protams, tas bija vienkārši kārotais, līdz tam aizliegtais auglis. Domāju, ka tagad lielākoties šie raksti rotā aizmirstus grāmatplauktus, varbūt pat ne reizi neatvērti.

Kāds ar enerģētisku jutīgumu apveltīts cilvēks (teiksim — ekstrasenss) man šausminādamies teica: «..pamēģini kaut svārstu virs šiem rakstiem paturēt un tu redzēsi, ka tādām grāmatām istabā labāk nebūt. Tur nāk ārā tāda enerģētika, viss kopā — kā jau tajos rakstos: lāsti kopā ar lāstu noņemšanu, zagļu vārdi, raganu zīmes...! Ja tu gribi tās grāmatas turēt mājās, tad labāk ietin vairākās plēvēs un noliec tālāk.»

Tā es arī izdarīju. Noticēju. Ietinu un noliku tālāk.

Bet latvietis pat uz pirti nevarēja aiziet bez dziļākas domas. Neprecētām meitām puišu pieburamie vārdi bija jāskaita pirtī peroties: «Dieviņ, dod man tādu vīriņu, tik mīlīgu kā pirts gariņu, kā pirts slotiņu, kā liepas lapiņu. Ne pīpju pīpētāju, ne ragu ragotāju, ne dālderu mētātāju, ne brandavīna dzērājiņu.»

Jaunāku laiku maģijas arī prasa rituālu precizitāti. Buramie vārdi dziedami vai čukstāmi trejdeviņas reizes: «Uzmodini viņu no miega un dod viņa dvēselei iekaist, sodi tā prātu un dod trakumu un, dzenājot to pa visām vietām un malām, ved viņu pie manis.»

Kad tas pasacīts, jāliek uz izveidota altāra (ziedotuves) kāds paša sarūpēts ziedojums un, atpakaļ kāpjoties, jāiet prom.

* * *

(Fragments no raksta «Pieburšanas trakumi». Visu lasiet žurnāla «40 Plus» šā gada pirmajā numurā!)