Veipai un Imšam prasa sešus un četrus gadus cietumā

Bijušajai KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas vadītājai Indrai Veipai prokurore kā galīgo sodu lūdza noteikt brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem ar mantas konfiskāciju, atņemot tiesības ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās uz pieciem gadiem.

Savukārt bijušajam KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas galvenajam speciālistam Jānim Imšam valsts apsūdzība kā galīgo sodu lūdz noteikt reālu brīvības atņemšanu uz četriem gadiem ar mantas konfiskāciju, kā arī naudassodu desmit minimālo mēnešalgu (1800 latu) apmērā.

LETA jau ziņoja, ka iepriekšējā tiesas sēdē, kas notika 26. janvārī, Veipai un Imšam apsūdzības tika grozītas uz smagākām.

Nododot lietu tiesai, 2008. gada 26. septembrī Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļa gan KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas bijušajai vadītājai Veipai, gan tās bijušajam galvenajam speciālistam Imšam uzrādīja apsūdzības par tādas naudas piesavināšanos, kas tikusi atzīta par lietiskajiem pierādījumiem kriminālprocesos. Abu apsūdzēto darbības prokuratūra sākotnēji kvalificēja pēc Krimināllikuma (KL) 179. panta 3. daļas, turklāt Veipa tika apsūdzēta arī pēc KL 319. panta 2. daļas par valsts amatpersonas bezdarbību, ja tā izraisījusi smagas sekas.

KL 179. panta 3. daļā paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no sešiem līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu, savukārt par KL 319. panta 2. daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, ar piespiedu darbu vai naudassodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām (18 000 latu), atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Šonedēļ uzrādītās papildu apsūdzības gan Veipai, gan Imšam prokuratūra saista ar bijušā «Rudens aptieku» tīkla īpašnieka Vladimira Labazņikova lietā izņemtajiem finanšu līdzekļiem.

Kā skaidroja prokurore Zaļūksne, saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas spriedumu Labazņikova lietā izņemto naudu — 45 000 latu — vajadzēja konfiscēt jeb ieskaitīt Valsts kasē. Tas bijis Imšas pienākums, taču viņš to neesot izdarījis, savukārt Veipa neesot kontrolējusi sava padotā rīcību, norādīja prokuratūra.

Par to Imšam tagad tiek inkriminēts jauns noziedzīgs nodarījums — KL 296. pantā paredzētā tiesas sprieduma nepildīšana, par ko draud naudassods līdz 60 minimālajām mēnešalgām jeb 10 800 latiem.

Savukārt Veipai saistībā ar Labazņikova lietā izņemtās naudas konfiskācijas nenodrošināšanu papildu apsūdzības epizode tagad uzrādīta pēc viņai jau sākotnēji inkriminētā KL 319. panta 2. daļas — par valsts amatpersonas bezdarbību, kas izpaudusies ar sprieduma izpildes nekontrolēšanu.

Kā ziņots, Imša savu vainu atzīst gan sākotnējās, gan tiesas izmeklēšanas laikā celtajās apsūdzībās, savukārt Veipa visus viņai inkriminētos noziegumus pilnība noliedz.

Abu apsūdzēto liecības atšķiras gan savstarpēji, gan no liecinieku teiktā.

Saskaņā ar apsūdzību Imša laika posmā no 2004. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 15. aprīlim no kriminālprocesos izņemtās naudas kopumā piesavinājies 82 908 latus, 24 500 eiro (17 219 latus) un 7800 ASV dolārus (3720 latus).

Veipa, savukārt, apsūdzēta par 14 270 latu, 19 487 ASV dolāru (9295 latu) un 13 995 eiro (9836 latu) piesavināšanos laika periodā no 2007. gada 20. novembra līdz 2008. gada 15. aprīlim.

Abiem apsūdzētajiem kā drošības līdzekļi tagad piemēroti nodošana policijas uzraudzībā un aizliegums izbraukt no valsts, aģentūra LETA uzzināja prokuratūras Preses centrā.

Kā ziņots, pērn pavasarī klajā nāca informācija, ka no KNAB pazuduši aptuveni 135 500 lati. Šī summa pazudusi 11 lietās, no kurām lielākā daļa jau izskatīta.

Saņemot kritiku par nepietiekamu savu padoto kontroli, lielā mērā saistībā ar šo lietu amatu zaudēja KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs. Jauns biroja vadītājs joprojām nav atrasts.