Kā iemācīties mīlēt un draudzēties?

Šoreiz mazliet par atšķirīgo un kopīgo šajās jūtās.

Jā, pastāv metodes un līdzekļi, kā var iemācīties mīlēt, ja ar to saprotam mīlestību tās fiziskajā nozīmē. Taču nav tādu kursu, kur mācītu kļūt par labu draugu vai apgūt to, kā labāk iemīlēties. Var iemantot labas manieres, pieklājību, kas, protams, nāk par labu gan draudzībā, gan mīlestībā. Var iemācīties valdzināt.

Erotikas valstība ir līdzekļu un mērķu valstība. Mērķi tiek izvirzīti un līdzekļi — pilnveidoti, tie kļūst arvien izsmalcinātāki.

Kāpēc draugi nejūsmo viens par otru?

Draugi un mīlētāji satiekas, nezinot, ko īsti grib. Tikšanās mērķis atklājas tās laikā. Erotiskās attiecībās jāpazīst sevi un otru, lai labāk varētu sasniegt mērķi. Cilvēki, kas bauda šādas attiecības, viens otram saka: «Kā tu man patīc! Man ir tik labi ar tevi! Mums ir tik labi kopā!»

Erotikai jākliedz par šo labsajūtu, tai kauns ir svešs. Turpretī draudzība ir kautrīga un nemaz nav pļāpīga. Draugi nekad neteiks: «Cik mums gan labi!» Draudzība sagādā gandarījumu, taču par to nerunā.

Ar draudzību neplātās

Draudzība ir Erosa ētiskā forma. Tieši tāpēc īsta draudzība cenšas turēties ēnā. Tas, kas visur stāsta: «Tas un tas ir mans pats labākais draugs!», patiesībā tāds nemaz nav. Protams, viņu attiecības nav sliktas, bet ne vairāk.

Iemīlējušies sola viens otram mūžīgu uzticību. Draugi nekad nedod zvērestus, necenšas sevi saistīt ar solījumiem. Ja kāds no draugiem saka: «Es mūžam esmu bijis tavs draugs un vienmēr būšu!», tad vienam no šiem draugiem nav īstas ticības otram, un tad, visticamāk, draudzība vairs nemaz nepastāv.

Ja draugs draugam izdarījis pakalpojumu, tas negaida pateicību. Draudzībai nav tiesību lepoties ar sevi. No visām daudzveidīgajām mīlestības formām tikai draudzībā sastopam šādu cēlsirdīgu kautrību.