/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/16/9888278t1h6f65.jpg)
«Iespējams, šogad vairs netiks organizēta būtiska nodarbinātības veicināšanas aktivitāte – skolēnu vasaras darbs,» raksta «Neatkarīgā».
Skolēni vasarā nevarēs strādāt
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Izglītības ministrijā tas skaidrots kā ideja, bet konkrēts lēmums neesot pieņemts.
Tomēr «Neatkarīgās» rīcībā esot informācija, ka ministrija izdevusi rezolūciju šādu pasākumu vairs nerīkot. Skolēnu vasaras darbs līdz šim tika organizēts jau piecus gadus.
«Pērnā gada vasarā kopumā valstī šā pasākuma ietvaros strādāja 11 222 skolēni (7543 skolēni vecumā no 15 gadiem un 3679 trīspadsmit un četrpadsmit gadu veci bērni, to skaitā 173 skolēni ar īpašām vajadzībām). Ja salīdzina ar citiem gadiem, tas bija ievērojams pieaugums, jo, piemēram, 2004. gadā bija nodarbināti 3225, 2007. – 7781 skolēns. NVA filiāles darbā pie darba devējiem norīkoja skolēnus vecumā no 15 gadiem, savukārt trīspadsmit un četrpadsmit gadu vecie bērni tika reģistrēti un nodarbināti pašvaldībās, » raksta «Neatkarīgā.
Līdz šim vasarā strādāt varēji jaunieši no vispārējām, speciālajām vai profesionālajām izglītības iestādēm, arī skolēniem ar speciālām vajadzībām. Arī Apollo portāls vairākus gadus skolēniem deva iespēju pieteikties darbā un sazināties ar darba devējiem. Atsaucība bija ļoti liela. Darbā pieteikties varēja bērni un jaunieši vecumā no 13 gadiem.
13–14 gadu vecam skolēni strādāja ne ilgāk par četrām stundām dienā, mēnesī saņemot pusi no minimālās darba algas, savukārt skolēni no 15 gadiem strādāja ne ilgāk par septiņām stundām dienā.
Nodarbinātības valsts aģentūra «Neatkarīgās» rīcībā esošo informāciju par rīkojumu vairs nerīkot skolēnu vasaras nodarbinātību nekomentēja, iesakot vērsties Labklājības ministrijā, jo «aģentūra izpilda visus rīkojumus un rezolūcijas gan no valdības, gan no ministrijas», ziņo laikraksts. Savukārt ministrijas Komunikāciju departamenta direktore Ilona Jurševska «Neatkarīgajai» atzinusi, ka «tāda ideja bijusi, taču konkrēts un galīgs lēmums nav pieņemts». Viņa uzsver, ka nevienu rīkojumu vai rezolūciju par šo tēmu nav redzējusi un, iespējams, vēl ir pāragri par to runāt.