Gada ballētāju tops

Šajos laikos ballīšu karaļu un karalieņu godu lielākoties izpelnās tādi ļautiņi, kuriem galvenais ir pagozēties fotoobjektīvu priekšā, paburzīties kopā ar tā saucamo sabiedrības krējumu, par brīvu iedzert kādu vīna glāzi un pēc tam ieraudzīt sevi savā jaunajā tērpā kādā glaimojošā stila izdevumā. «VZ» tos vēlētos dēvēt par gada «zīmuļiem», un tikai pieklājības dēļ šoreiz viņiem tiks ballētāju statuss.

Gada karaliene

Piedeva pupiem — Anete Sončika

Savulaik par Aneti Sončiku runāja kā par bijušā VID ģenerāldirektora meitu, bet tagad droši vien nabaga Andrejs Sončiks sarktu un bālētu, kad viņu presē pieteiktu kā ballīšu karalienes Nr. 1 tēvu. Taču tā būtu patiesība — ar uzstājīgu līšanu visos iespējamos burziņos, ar plastikas ķirurga sadarīto galējību un pārmērīgas cepināšanās solārijos palīdzību Anete no parastas simpātiskas meitenes pārvērtusies par katastrofu, kuras gaitas labprāt apraksta mediji, ar šausmām lasa lasītāji, bet par kuru ar cieņu runā tikai viņas tuvinieki un draugi.

Ar žēlumu runāt par Sončikas «karjeru» nav iemesla — viņa to gribēja, viņa arī to dabūja. Atminēsimies, ka tā pirms dažiem gadiem sākās ar publikāciju kādā žurnālā, kurā Anete eksponējās kopā ar savu draudzeni Vinetu Lubgani (pēdējā gan «zīmēšanās» frontē pierimusi — mēģinājumi šovasar pavedināt Leniju Krevicu neskaitās), pozēja seksīgos minisvārkos un vēl seksīgākos peldkostīmos, ar sīkiem šuneļiem rokās un «D&G» atribūtiku, pie viena stāstot, kā bez tiesībām (!) vadījušas kuteri. Seriāls «Pludmales patruļa» tolaik bija topā, bet savas Pamelas Andersones latvju zemei nebija. Sončika šai lomai derēja kā uzlieta.

Par tālāko nav pat vērts gari stāstīt: dzeltenajiem medijiem (protams, arī «VZ») bija uzradusies jauna varone! Lai gan viņas slava bija balstīta uz ķermeņa formām (par kurām pat nebija jāpateicas Mātei Dabai), lasītāji aizgūtnēm vēlējās kādas jaunas ziņas par šo blondīni, turklāt tikai retajam bija interese, ar ko šī meitene nodarbojas, par ko interesējas utt., u.t.jpr. Jāpiebilst, ka Sončika nav arī centusies šo mītu gaisināt, jo joprojām tā arī nav piekritusi intervijām, kurās varētu izskaidrot savas domas. Varbūt nav ko skaidrot vai ir bail, ka vairāk par vienkāršu nepaplašinātu teikumu kopā neizdosies salipināt? Juristes izglītību ieguvušai būtnei smadzenēm vismaz teorētiski vajadzētu būt, pat par spīti tam, ka tās iesprostotas tik blondā galvā.

Gada šoks

Sātana valgos

Līksmas kompānijas vilina daudzus, taču šoku sagādāja Elizabete Vanaga, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga meita, kura pat ģimenei ārkārtīgi grūtā brīdī (kad gāja bojā brālis) metās uzdzīvē ar izteiktiem «zīmuļiem», ieskaitot Karalieni Aneti.

Draugus neizvēlas un grūtā brīdī tos nenodod — ja šādu iemeslu dēļ Elizabete Vanaga būtu parādījusies uz peldlīdzekļa Daugavā kopā ar piepūšamajām gumijas sievietēm un nepiepūšamu Armandu Šķēli, tad tas būtu saprotams. Katrs atpūšas, kā prot, — ja šādu iemeslu dēļ arhibīskapa meita būtu netīšām trāpījusies fotogrāfiem pa ķērienam, arī tas būtu gluži saprotams. Taču tad Vanaga patrāpās uz divu lielu žurnālu vākiem, sniedz divas intervijas, no kurām izriet, ka minētajos burziņos viņa sabijusi gluži vai nejauši, bet Sončika nemaz neesot tāda, par kādu viņu mēģina pataisīt masu mediji. Piedodiet, bet kaut kas te kopā nelīmējas, un šo skatu nespēj glābt pat iežēlinošās fotogrāfijas šajos žurnālos, kurās Elizabete redzama slaucam govi.

Gada inventārs

Blondīņu blondīnes

Ja jūs protat atšķirt ezi no ezienes un vīriešu dzimtes sniegpārslu no sievišķās, tad nebūs nekādu problēmu atšķirt arī basketbolistu sievas un draudzenes. Pārējiem orientēties šajā basketbolblondīņu gūzmā rastos lielas grūtības.

Par laimi, nav jau nekādas lielās jēgas šajās meitenēs orientēties — lielākā daļa rātni nāk uz gandrīz visiem burziņiem, turklāt, kā par brīnumu, mēdz «burzīties» kopā, jo ir labas draudzenes — pat ja vēl nesen dalījušas vienu vīrieti. Par «Gada saticību» varētu dēvēt Sanda Valtera bijušo sievdraudzeņu tandēmu Agati Kauliņu un Katrīnu Valteri, bet par «Gada patstāvību» — no Armanda Šķēles ar visai vieglu roku vaļā tikušo «viceprincesi» Madaru Grīnbergu.

Gada neveiksminieki

Negals ar dejotājiem

Ko jums izsaka tādi vārdi kā Ņina Bezzubova, Zane Prokofjeva, Kristaps Cīrulis, Oļegs Kuzņecovs, Jevgēņijs Arapočkins, Agnis Rūja, Romāns Leičenko un Aivars Gailums? Tiešām neko? Nemaz, nemaz? Bet tie taču ir jūsu superiemīļoto šovu «Dejo ar zvaigzni» dalībnieki!

Ironija nevietā — daži šovos «Dejo ar zvaigzni» centās iemācīties dejot, daži — to viņiem iemācīt, bet vēl daži — uz šī pasākuma lauriem celt arī savu popularitāti. Šķiet, dejotājiem līdz šim bijis ārkārtīgi liels uzmanības deficīts, ko var saprast, jo visu laiku atdot sevi publikas priekšā un par to nesaņemt plašākas sabiedrības atzinību ir smagi. Ne velti «Zvaigžņu lietus 2» finālā Jānis Kosītis, Lauras tēvs, sarunā ar «VZ» visu situāciju noraksturoja pilnīgi precīzi: «Viņa ir dejotāja, un tas ir apbrīnojami, ka Laura spēj arī dziedāt. Jocīgi — viņa var iegūt pirmās vietas Vācijā un Krievijā, bet neviens par viņu nezina. Toties pietiek piedalīties vienā šovā, un viņu tūlīt zina visi.»

Tā ir, un daudzi no dejotājiem nespēja rimties pēc negaidītās tikšanas slavas virsotnē. Dažiem paveicās, citiem — ne. Piemēram, Laura Kosīte bija pietiekami simpātiska, visai atturīga attiecībās ar medijiem, kā arī ļoti ieturēta dažādu pasākumu apmeklējumos, lai nevienam nešķistu, ka viņas seja kaut kur rēgojas par daudz. Valdis Škutāns ieķērās «prinča» tēlā, un... par to, šķiet, būs garāks stāsts kaut kad nākamgad. Taču ir daudz bēdīgāki piemēri — Aleksandra Kurusova un Viola Abramova.

Sašai paveicās — pēc uzvaras šovā «Dejo ar zvaigzni» viņa tika partnera Laura Reinika un līdz ar to arī visas viņa kompānijas (Mārtiņš Freimanis, Ella, Rūta Reinika u. c.) paspārnē, tāpēc dejotājas parādīšanās dažādos pasākumos un pat «Eirovīzijā» nelikās kaut kas neparasts. Tāpēc arī pašlaik Aleksandras klātbūtne vai visos iespējamajos burziņos neliekas kaut kas dīvains — ieradusies kroga «Sarkans» brigāde!

Diemžēl Abramovai tā nepaveicās, jo viņai partneros trāpījās skarbais kā celms spēkavīrs Raivis Vidzis. Jā, uzvaru šāds dīvains salikums garantēja, taču rokervīrs ij negrasījās piedalīties bērnu spēlītēs un tēlot «mums ar Violu varbūt kaut kas ir». Abramova mierā nelikās, jo laikam jau šķita tīkama kolēģes Kurusovas ātrā nonākšana slavas elitē, taču... Viņai nebija Reinika.

Līdz ar to var tikai īsumā sausi statistiski uzskaitīt, ko nabaga meitene sastrādājusi: labi, skriešana uz praktiski katru burziņu, sākot no «pirātu» aizceļošanas uz Belgradu līdz pat Lienes Šomases, Aishas u. c. disku prezentācijām, vēl būtu nieka lieta, taču mūžīgā izlikšanās par līgavu, pozēšana kailai lēvenim žurnālu un pieteikumi adoptēt bērnus... Nu, piedodiet...

Četrdesmit piektā jaunība

Vēl pirms pusgada šķita, ka «zīmuļu» topā noteikti vajadzētu būt ierasti trūcīgi tērptajai Ellai ar visām savām čivavām, bet tagad ir skaidrs, ka viņai ir daudz kas nozīmīgāks mūzikā darāms. Toties šajā topā ar pieminēšanu noteikti nedrīkst apdalīt tos cilvēkus, kuriem tā (pieminēšana) ir tik ļoti vitāli svarīga, ka viņi ir gatavi kļūt citiem par apsmieklu...

Par līderi šajā topā diemžēl jāmin dzīvespriecīgā Elita Drāke (45) — viņai mūždien paticis uzdzīvot jaunāku cilvēku burziņos, tomēr pēdējā laikā šī mānija jau acīmredzami kļūst par apsēstību. Šķiet, nav neviena pasākuma, kurā nebūtu manāma Drāke (viņa bija ieradusies pat uz aptuveni padsmit cilvēku apmeklēto Igo diska prezentāciju mūzikas veikalā «Randoms» un šķita ļoti neapmierināta, ka neviens viņu nefotografē!), un, ja tajos viņas nav, tad jau jāsāk bažīties, vai ar restorāna «Fīlings» direktori nav noticis kas slikts.

Tas ir labi, ka cilvēks savos gados joprojām jūtas jauns; lai jau «uztusē», vai mums žēl, tikai... Elitai Drākei tas sanāk tik štruntīgi (atminēsimies kaut vai izgājienus šovā «Zvaigžņu lietus 2»), ka viņai labāk varētu tomēr ieteikt stingra biznesa etiķetes kostīmiņu un arī attiecīgu uzvedību.

...bet bija tik jauka meitene...

Uz titulu «Gada nožēla» droši varētu pretendēt Candy jeb Liene Bronuša. Neapšaubāmi talantīgā dziedātāja gada laikā no atraduma pārvērtusies par prastu ballīšu apmeklētāju un arī diezgan pamatīgu «zīmulieni».

Candy jeb tolaik vēl Liene Greifāne acīs iekrita jau «fabrikas» laikos — viņai bija teicams vokāls un ass raksturs. Šķita, ka šī dziedātāja pazudīs no redzesloka tāpat kā daudzas citas interesantas «fabrikantes», taču nē — Candy, nu jau kā Bronuša, sevi spilgti pierādīja «Bildēs» jaunās grupas «StoneStep» sastāvā. Šopavasar viņa iesaistījās «pirātu» sastāvā un, būsim reālisti, palīdzēja Aleksandrai Kurusovai izvairīties no apsmiekla, viņas vietā nodziedot visas partijas. Arī iesaistīšanās «dziedošo zvaigžņu» šovā vērtējama ar plusa zīmi, taču pēc tam Lienes galvā kaut kas acīmredzami sagriezās. Candy pēdējā laikā redzama praktiski visos baļļukos, turklāt, skaļākai publicitātei par godu, viņa nogriezusi arī savus skaistos blondos matus. Kad fotogrāfiem apnika iemūžināt plikgalvainu Candy, tika rasts cits risinājums — uz burziņiem līdzi ņemt dēlu. Tālākie soļi: iepazīstināt dzelteno presi ar savu vīru, brālēniem, dzimtas koku, parādīt dzīvokli un piesolīties adoptēt Madonnu. Vai — beidzot sākt nodarboties ar lietām, kas tiešām labi padodas, proti, dziedāšanu.

Saldie puiši alkst pēc uzmanības

Pēc ilgiem laikiem apritē atgriezies arī Mainots Vecvagars. Kas viņš ir? Nekas! Toties izrādīties gribas.

Savulaik tagadējais «Radio PIK» rīta programmu vadītājs Mainots Vecvagars kļuva slavens ar savu atklāti «gejisko» uzvedību un stāstiem, cik viņa... ēēē... draugi samaksājuši par puiša plastiskajām operācijām. Nu Vecvagaram laikam parādījies uzmanības deficīts, tāpēc viņš visiem spēkiem pūlas tapt pamanīts. Diez cik labi nesanāk, tāpēc pašam nākas savus fotoattēlus publicēt portālā «Vipi.lv», kurā šis puisis piestrādā. Mjā, gadās arī tā... Medicīniski tas laikam saucas narcisisms. Taisnības labad jāpiebilst, ka Vecvagars šāds nav vienīgais — saldo puišu ir ne mazums, sākot no Jāņa Moiseja līdz pat Rihardam Leperam (un kur te līdzība ar di Kaprio?).