Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9878123t1h5d1e.jpg)
Izbūvējot jaunu vai remontējot veco vannas istabu, bez hidroizolācijas nevar iztikt, citādi drīz vien nāksies visu dekoratīvo apdari ņemt nost un atkal apstiprināsies latviešu tautas sakāmvārds «Skopais maksā divreiz».
«Vannas istabai vislabākais hidroizolācijas veids ir cementa mastika, ko veido sausais cements ar minerālpildvielām. Šo maisījumu iejauc ūdenī. Polimērcementa bāzes dēļ šiem pārklājumiem piemīt labas ventilācijas spējas. Mīkstinošās piedevas atvieglo materiāla misiju ne tikai uz cietām virsmām, bet arī uz tādām, kas pakļautas deformācijai un vibrācijai. Ūdensnecaurlaidīgie komponenti iesūcas virsmas porās un tās hermētiski noslēdz,» stāsta SIA «Velve M. S.Tehnoloģijas» mārketinga vadītāja Linda Tomsone.
Solīti pa solītim
Ja vannas istabā paredzēts ierīkot apsildāmo grīdu, vispirms jāizveido betona vai koka pamatne, turklāt jāņem vērā tas, ka betona sacietēšanai nepieciešamas apmēram trīs nedēļas. Kad betons ir pilnībā sacietējis, laiks ieklāt siltumizolācijas materiālu, lai siltums no apsildes sistēmas nonāktu telpā, nevis pamatnē.
Nākamais solis — ūdens vai elektriskās apsildes sistēmas instalēšana. Kad tas paveikts, jāveido nosedzošais slānis. To var veidot no betona, taču tam atkal būs nepieciešamas trīs nedēļas sacietēšanai, turklāt vajadzīgs vismaz 6 cm biezs slānis, kas nozīmē siltumenerģijas un elektroenerģijas zudumu. Daudz plānāku nosedzošo slāni, turklāt īsākā laikā, iespējams iegūt, izmantojot būvmateriālu veikalos pieejamos speciālus grīdu izveides sastāvus, kuri atšķiras elektroapsildes un ūdens apsildes sistēmām.
Tagad pienācis laiks ierīkot hidroizolāciju. «Ja apsildāmā grīda paredzēta stipri silta, vēlams konsultēties ar speciālistiem par piemērotākā hidroizolācijas materiāla izvēli. Vispirms uz sienām jāuzklāj elastīga ūdensnecaurlaidīga grunts, kas veido plēvīti, tad uz grīdas un, vēlams, arī uz sienām klāj pirmo hidroizolācijas kārtu.
Kad tas paveikts, stūros, kas veidojas starp grīdu un sienām, jāpielīmē hidroizolācijas lente. Vēlams šo lenti ieklāt arī visos sienu stūros, bet obligāti — tajā, kur atrodas duša. Ar lenti rūpīgi jāapdarina arī tās vietas, kur sienās ierīkotas ūdens caurules, vēlams ar šo lenti apdarināt arī sienu gar vannas augšējo malu. Pēc tam var klāt virsū nākamo hidroizolācijas mastikas slāni, turklāt viens slānis jāklāj horizontāli, otrs — vertikāli,» skaidro SIA «Maxit» projektu vadītājs Nauris Ligeikis.
Par sienu hidroizolāciju speciālistu domas dalās — L. Tomsone uzskata, ka šim mērķim pietiek ar elastīgu ūdensnecaurlaidīgu grunti, savukārt N. Ligeikis uzsver, ka nav vēlams ietaupīt uz hidroizolācijas rēķina, jo šāda ekonomija var dārgi maksāt.
Vācijā tiek ražotas divu krāsu hidroizolācijas mastikas ar vienādu sastāvu — pelēka un sarkana. «Tā ir iespēja kontrolēt paveiktā darba kvalitāti, īpaši tas nepieciešams algotiem strādniekiem, kas var vēlēties ekonomēt laiku un materiālu. Otrajai kārtai ir pilnībā jānosedz pirmā un ar dažādām krāsām tas ir labāk redzams, kaut gan sarkanā mastika ir nedaudz dārgāka,» stāsta N. Ligeikis.
Kad ieklāta hidroizolācija, seko iekšējās apdares darbi. Sienas var krāsot, flīzēt, aplīmēt ar ūdens necaurlaidīgām tapetēm, nosegt ar mitrumizturīgu rīģipsi. Tomēr, ja tiek izvēlēts flīžu segums, N. Ligeikis iesaka izmantot elastīgo flīžu līmi.
«Šo darbiņu katrs var paveikt saviem spēkiem, vienīgi jāievēro ražotāja instrukcijas, jo katrai kompānijai izstrādāta sava hidroizolācijas sistēma. Jāizvēlas vienas kompānijas ražotie materiāli, jo tie ir savstarpēji saskaņoti,» uzsver N. Ligeikis.