Vai rutīnai ir vieta laimīgā laulībā? (Vīriešu viedoklis)

Vai ikdienai drīkst ļaut pārkāpt guļamistabas slieksni? Un ko darīt, kad dienišķais maigums sāk garlaikot? Kad kaisli nomaina ierastība? Vai mesties seksuālo izmēģinājumu un eksperimentu atvarā vai varbūt pieņemt rimto plūdumu?

Tātad — rutīna seksā — draudzene vai ienaidniece?

Mārtiņš:

Vienā brīdī tā pienāk. Tomēr neuzskatu, ka tas ir kaut kas slikts. Ja divi cilvēki atraduši veidu, kā viņiem ir vislabāk seksuālajās attiecībās, tad kādēļ gan neieslīgt šajā rutīnā? Kādēļ mocīties un eksperimentēt, lai atklātu, ka tā ir sliktāk.

Protams, sava vieta ir arī seksuālajiem eksperimentiem, ceļu, veidu un pozu meklējumiem, tomēr visam jānotiek dabiski. Iespējams, ka mans un cilvēku, kas ir gadus desmit jaunāki, uzskati atšķiras. Kādreiz arī es domāju citādi. Laulība līdz mūža galam? Protams, kādēļ ne? Laulība jau nav tikai seksuālas attiecības, nav caurām dienām roku rokā jāstaigā, apveltot vienam otru ar miklu skatienu, sešdesmit gadus no vietas birdinot mīļvārdiņus.

Roberts:

Kas ir seksuālā rutīna? Kad katra diena ir vienāda ar iepriekšējo? Bet tā taču ir! Tas ir normāli! Vai ar to jācīnās... un vai tas vispār ir iespējams pēc neskaitāmiem laulībā pavadītiem gadiem? Ar to var cīnīties, bet tas jādara abiem reizē. Jā, reizi par reizei izkļūt no rutīnas ir nepieciešams.

Rutīnas pazīme ir vienkārša — sekss gultā sestdienā no rīta. Vai svētdienā, ja sestdien bija paģiras. Vismaz man tā liekas. Un tomēr seksuālajai rutīnai ir tikpat liela nozīme kā jebkurai citai rutīnai cilvēka dzīvē. Trauki ir jāmazgā, un vannā jāiet.

Rutīnu kliedējot, vīrieši bieži iet pa kreisi, sievietes bieži iet pa kreisi. Vēl viens variants, kā šo rutīnu izjaukt, — slepus jāmēģina uzzināt otra cilvēka novirzes — tas tā, labā nozīmē. Jo novirzes ir visiem cilvēkiem. Šajā ziņā neviens nav īsti normāls — katram piemīt savas perversijas. Visvieglāk to izdarīt, izpētot otras puses datora saturu. Visas perversijas glabājas datorā. Tajā visu var atrast.

Vienmēr esmu ticējis laimīgai laulībai līdz mūža galam. Un arī tagad ticu. Mums ar sievu ir tāda sapratne, ka mēs caur sazin kādiem attālumiem sajūtam viens otru. Piemēram, es meklēju telefonu, lai zvanītu viņai, bet viņa paspēj piezvanīt pirmā. Vai, nākot mājās, atnes man ko tādu, ko es neesmu lūdzis, bet par ko esmu domājis. Un šādi gadās pāris reižu dienā. Tas ir jauki. Mēs domājam vienādi, un visu laiku viens otru sadzirdam. Telepātija un maģija.

Pēteris:

Vai seksā pastāv rutīna? Jā! Sekss — tas ir dabiski, un reizēm tas ieslīgst rutīnā. No medicīniskā viedokļa, sekss — tas ir ne tikai normāli, bet pat veselīgi. Seksā iesaistīts pietiekami daudz muskulatūras, un sirds vai asinsvadu slimību profilaksei nekas labāks nav izdomāts. Sekss ir ļoti labs trenažieris.

Ļoti vienkāršs modelis: pāris, kas ir tikko satikušies, pāris, kas tikko precējies, un tas pats pāris, laulībā nodzīvojis jau gadus astoņpadsmit divdesmit.

Pirmajā fāzē viss ir skaisti — ir kaut kādi faktori, kādēļ šie cilvēki ir kopā. Vai tā būtu kaisle, nauda, kaut kāds cits izdevīgums. Svarīgi arī, kurš ir attiecību iniciators — puisis pielauzis meiteni, vai arī viņa ir nocopējusi šo puisi. Viss nonāk līdz kāzām, un klāt otrā fāze.

Daudzi cilvēki ir noslēgti, viņiem ir kompleksi, piemēram, sievieti sekss tik ļoti nesaista vai arī partneris nav īpaši labs, cilvēki nav atklājuši savu seksualitāti. Un sekss kopš salaulāšanās brīža notiek reti. Ja vīrietis ir uzticīgs, sekss ir aizvien retāk... Tad pienāk tā sauktais krīzes vecums — 35–40 gadi, un sieviete pēkšņi sevi atklāj, viņai tā lieta iepatīkas. Viņa grib visu baudu, ko sekss spēj sniegt.

Bet, tā kā vīrietis nav bijis nodarbināts, viņam iestājusies stadija, kad gribētos, bet vairs nevar. Viņš ir uzaudzējis vēderu, sačakarējis prostatu un pat gribot — nu, nekā. Un tas ir diezgan smieklīgi — kad bija jauns un smuks, traucēja tikumība, aizspriedumi vai kādi citi nieki, bet tagad, kad var ņemt un ēst to augli, puse no darba instrumentiem ir ierūsējuši. Un, ja instrumenti ir sarūsējuši, tos izkustināt vairs nevar.

Kā no tā izvairīties? Ar kvalitatīvām pārrunām un vienošanos. Bet tas nav viegli, jo cilvēki brīžiem vispār neprot sarunāties. Taču, ja to nedara, sanāk uzkāpt uz pamatīga grābekļa. Ja izrunājas — otrs var apvainoties, vēl kaut kas gadīties. Tomēr, ja laikus ievēro šos padomus, paraugās uz visu konstruktīvi un ņem grožus savās rokās, ļoti daudz ko var saglābt agrā jaunībā.

Ja sievai nepatīk, ka vīrs viņu bučo neskuvies, un izrādās, ka viņai ir bijis kauns pateikt to «nebučo mani TUR neskuvies», tad — nu, bitīt matos! Vīrietis nav telepāts. Ja nepatīk, ka vīrietis vazājas pa dzīvokli kails, vienās zeķēs — vajag taču to pateikt, nevis gadiem ciest. Es ticu, ka tas nav pievilcīgs skats. Diemžēl jaunības maksimālisms bieži vien šīs sarunas nepieļauj.

Otrs variants — cilvēki šauj pa kreisi. Vai šādas brīvas attiecības ir veselīgas? Domāju, ka nav. Daudzi teic, ka vīrietis krāpj sporta pēc vai tādēļ, lai uzturētu darba kārtībā savus instrumentus, bet sievietes sānsoļi vairāk ir kaisles un mīlestības dēļ. Tomēr, ja otrs cilvēks padara tevi pašpietiekamu, vēlme pēc sānsoļiem diez vai radīsies. Ja tāda tomēr ir — vai nu tā nav mīlestība, vai arī kaut kas nav kārtībā šajās attiecībās.

Teiksim, sekss no pulksten 22.30 līdz 23.30 tikai zem segas, tumsā, vīrietis no labās, sieviete no kreisās, plus vēl dažas kombinācijas — vienam no abiem tas drīz apniks. Ja tevi katru dienu baros ar mīdijām, beigās tās metīsi pakaļ oficiantam, kurš tās nes. Dažādība seksā nekad nevienam nav traucējusi.

Sievietes ļoti satraucas par to, vai ir skaistas. Ja vīrietis kaut kādu iemeslu dēļ ilgāku laiku ir tev līdzās un neko pretī neprasa — tu šim vīrietim tiešām patīc! Bet, vienā vakarā piecas reizes pārģērbjoties, var iznīcināt jebkuru vīrieti. Sievietes to īsti nesaprot. Viņas vērtē: aha, kleitiņa no tā veikala, blūzīte no veikala «Dainis un Gatis», somiņa gandrīz «Prada», tomēr viltojums...

Vīrietis uz sievieti tā neraugās. Ja nu kaut kas galīgi lec laukā, viņš to ieraudzīs. Bet, ja viss kopumā ir okei — vīrietis ir laimīgs. Vīrietis sievieti uztver kā kopumu. Ir — ir, nav — nav.

(Fragments no raksta. Visu rakstu varat lasīt žurnālā «Una».)