Izturi! Atliec pirmo pieskārienu!

Mūsu acis sastapās, un mana sirds sitās ārkārtīgi strauji, jo tuvojās mūsu neaizmirstamā randiņa beigas. Starp mums strāvoja enerģija, kamēr viņš veda mani mājās. Tas, kam jānotiek, likās neizbēgams. Uz kāpnēm mēs ilgi skūpstījāmies. Es sameklēju savu atslēgu un gāju iekšā dzīvoklī — viena. Jocīgi, vai ne? Pirms pāris gadiem, iespējams, mēs rautu viens otram nost drēbes, tomēr mūsdienās sievietes zina, ka viņas var atļauties piekrist pārgulēt ar vīrieti jau pirmajā randiņā, un tieši tāpēc viņas saka: «Vēl ne.»

Kāpēc? Neliela pacietība var nākt tikai par labu. Es nerunāju par muļķīgām spēlītēm, bet gan par īpašo attieksmi, kas patiešām palielina baudu. Atzīšos, nav viegli apslāpēt vēlmi mīlēties ar viņu uz tuvākās kušetes. Bet tieši tāpēc, ka viņš ir tik īpašs, es vēlos, lai laika posms starp vienkāršām simpātijām un kaislīgu seksu būtu ilgāks.

Izvēloties brīdi, kad ar savu jauno partneri sākt seksuālas attiecības, tu vienmēr šaubies. Vai neesmu pārāk uzstājīga vai, gluži pretēji, pārāk vēsa? Viens ir skaidrs — tev nav jāiekļaujas noteiktās laika robežās, un tu pati vari plānot savu attiecību grafiku.

Ir pagājis tas laiks, kad mēs likāmies gultā ar jebkuru, kas mūs izdancināja ballītē. Tagad daudzām sievietēm patīk, ka kopā pavadītais laiks līdz pirmajam seksam ir ilgāks, un vīrieši piekrīt gaidīt tik ilgi, cik būs vajadzīgs.

Anna ir 23 gadus veca. Viņas jaunais mīļākais ir kolēģis, kas viņas dzīvē radīja prieku pēc tam, kad stabilās attiecības bija zaudējušas savu krāšņumu un dzirksti. Viņa fantazēja par kaisles pilnu nakti istabā ar svecēm. Diemžēl realitāte nebūt nelīdzinājās fantāzijām, jo kādu dienu viņi abi vienkārši neizturēja. «Mēs zaudējām savaldīšanos un atjēdzāmies sieviešu tualetē. Man bija skumji. Kopš tās reizes vairs neesmu vēlējusies to darīt.»

Vienkārši aizkavēt pirmo reizi ir viens, bet vēlēties no sākuma iepazīt otru cilvēku — kaut kas pilnīgi cits. Iepazīstot savu vīrieti, tu izvairīsies no nepareizu priekšstatu rašanās un iemācīsies mīlēt realitāti, nevis uz iekāri balstītu fantāziju, kas nereti noved pie izgāšanās.

Ir neskaitāmi iemesli, kāpēc es vēlos nogaidīt līdz brīdim, kad gandrīz jūku prātā no gaidīšanas. Šajā laikā es cenšos izskatīties cik vien labi iespējams. Es vairāk kopju sevi, visiem smaidu un smejos pat par sava priekšnieka jokiem.

Neesmu tā priecājusies kopš skolas laika, kad prātu nomāca doma par pašu pirmo seksu. Ilgas sarunas pa telefonu un skūpsti, juteklīgi glāsti… spriedze var būt tik mokoša! Daži ciniķi varētu to saukt par vīriešu ķircināšanu, tomēr, ja puisis ir patiesi ieinteresēts, viņš to izturēs. Mans paziņa Niks šādu gaidīšanu salīdzina ar futbolu: «Visu laiku ir uzbrukumi un atkāpšanās. Tu vari dabūt bumbu, tomēr tu nezini, vai spēsi to aizsist līdz vārtiem. Tā ir mokoša spēle, turklāt dzīves spēlē ir tikai divi spēlētāji.»