KNAB darbinieks Juris Jurašs kļūst par aizdomās turamo (3)

«Neatkarīgā» jau rakstīja, ka par iespējamiem KNAB izmeklētāja J. Juraša likumpārkāpumiem jau pirms laba laika ierosināts kriminālprocess pēc vairākiem Krimināllikuma pantiem. Sākotnēji konstatētos pārkāpumus amatpersonas ikgadējā ienākumu deklarācijā papildināja gan aizdomas par saistību ar naudas atmazgāšanas lietā figurējošiem uzņēmumiem, gan par varbūtējo J. Jurašam piederošās SIA «Burtnieku zirgaudzētava» nodarbošanos ar zirgu kontrabandu un varbūtējiem PVN izkrāpšanas mēģinājumiem.

Veicot kratīšanu kādā birojā Valmierā, Finanšu policijas darbinieku redzeslokā nonāca vairāki līgumi par SIA «Vidzemes darījumu centrs» (VDC) izsniegtajiem kredītiem SIA «Burtnieku zirgaudzētava» apmēram par pusmiljonu eiro. Šīs zirgaudzētavas 51% pieder tieši KNAB darbiniekam J. Jurašam. Viņš šīs kredītsaistības neuzrādīja savā amatpersonas deklarācijā, vēlāk aizbildinoties, ka kredīts ņemts tikai juridiskas personas vārdā, ka viņš bijis tikai viens no ķīlas devējiem, visu kārtojis viņa tēvs Jānis Jurašs, kurš piemirsis informēt dēlu par kredītiem. Šie apgalvojumi ir pretrunā ar aizdevuma līgumos lasāmo, kur nepārprotami norādīts, ka tieši Juris Jurašs ir tā persona, kuras vārdā tiek ņemts kredīts un kura uzņemas arī visas saistības.

Izmeklēšanas gaitā radušies arī jautājumi par kredītu atmaksāšanu. Izmantojot vienu ķīlu, piecu mēnešu laikā noslēgti trīs līgumi, turklāt katra nākamā aizņemtā naudas summa kļuvusi arvien lielāka — sākotnēji 40 tūkstoši, otrajā līgumā jau 150 tūkstoši, pēdējā līgumā jau 300 tūkstoši eiro. Turklāt līguma parakstīšanas brīdī daļa kredīta izmaksāta skaidrā naudā. Visi šie apstākļi likuši sākt pārbaudes, vai šie aizdevumi kaut kādā veidā nav saistīti ar nelegālu naudas apriti.

SIA «Burtnieku zirgaudzētava» saistīta arī ar varbūtējām nelikumībām zirgu eksporta sakarā. Lai gan oficiāli noformēta vērienīga zirgu pārdošana uz Moldovu, Baltkrieviju un Krieviju, šo valstu muitas dienesti nav apstiprinājuši informāciju, ka zirgi reāli būtu šķērsojuši šo valstu robežas. Tas radījis aizdomas gan par iespējamu kontrabandu, gan mēģinājumiem izkrāpt no valsts PVN, pieprasot tā atmaksāšanu. «Neatkarīgās» rīcībā esoša pagaidām neoficiāla informācija liecina, ka būtiskus pierādījumus VID izdevies iegūt pēc detalizētas transporta pavadzīmju analīzes — esot apstiprinājies, ka varbūtējais zirgu eksports tiešām veikts ar reāli neeksistējošām kravas automašīnām un pat ar motorolleriem vai mopēdiem.

VID komunikāciju daļā «Neatkarīgā» saņēma apstiprinājumu faktam, ka J. Jurašam tiešām piemērots aizdomās turamās personas statuss. Sīkākus komentārus, tieši kuru varbūtējo likumpārkāpumu sakarā tas noticis, VID pagaidām nesniedz. Iespējamo variantu ir daudz. «Neatkarīgā» jau rakstīja, ka Finanšu policija informējusi — tās rīcībā esošo pierādījumu daļa J. Juraša lietā jau patlaban pārsniedzot piecus apjomīgus sējumus.

KNAB vairākkārt izteicis neizpratni un publiski sūdzējies, ka neviens no KNAB darbiniekiem, pret kuriem ierosināti kriminālprocesi, nav ne saukts, ne aicināts uz VID paskaidrojumu sniegšanai. Acīmredzot tieši uz J. Jurašu šie paziņojumi nav attiecināmi. Pirmo iespēju oficiāli tikties ar VID amatpersonām saistībā ar savu lietu KNAB darbinieks nav izmantojis. VID komunikāciju daļā «Neatkarīgā» saņēma apstiprinājumu, ka J. Jurašs aizvakar uz aicinājumu ierasties, lai iepazītos ar viņam piemēroto procesuālo stāvokli, nav atsaucies.

KNAB sabiedrisko attiecību daļas atsūtītā atbilde par J. Juraša izvairīšanos no kontaktiem ar VID bija ļoti lakoniska: «Komentāru nebūs.»

Pagaidām nav zināms, vai J. Jurašs sniedzis VID oficiālu savas neierašanās pamatojumu un vai viņš vispār ir sasniedzamības robežās, tomēr, ņemot vērā iespējamo apsūdzību smagumu, ilgi izvairīties no kontaktiem ar procesa vedējiem, visticamāk, KNAB darbinieks nevarēs.