Latviešu ziedojumu atbalsts gruzīniem noplok

«To ziedotāju aktivitāte, kas ziedo kontā, pēdējās nedēļas laikā nav vairs tik liela, taču, cik zinu no netiešiem avotiem, ziedotāju aktivitāte, zvanot uz maksas telefonu, ir laba. Tomēr nevaram konkrēti to zināt, jo «Lattelecom» nesniedz informāciju agrāk kā pēc trim mēnešiem,» «Neatkarīgajai» sacīja Latvijas–Gruzijas sadarbības fonda valdes priekšsēdētājs Andrejs Krūskops.

Konts tika atvērts 12. augustā, savukārt telefona līnija — 18. augustā. Iegūtos līdzekļus plānots ieguldīt māju celšanā, un šāda palīdzība ļaus cilvēkiem atgriezties normālā sociālajā vidē, uzskata biedrība.

«Tiks veidota darba grupa, kurā būs celtnieki, arhitekti, sociālās palīdzības eksperti — nākamnedēļ paredzēta pirmā sanāksme. Tie būs Latvijas speciālisti, kas darbojas brīvprātīgi, sadarbosimies ar Gruzijas pusi un starptautisko labdarības organizāciju «Caritas», kurā darbojas liels brīvprātīgo skaits. Milzīgs arhitektu darbs nebūs nepieciešams — iespējams, tiks izmantotas saliekamās konstrukcijas, kas domātas bēgļiem. Mērķis ir bēgļus ātrāk iekļaut Gruzijas ekonomiskajā atjaunošanā. Mums palīdzēs arī reģionālās attīstības speciālists,» skaidroja A. Krūskops. Arhitekts, kas uzņēmies galveno šefību par šā projekta izdošanos, ir Francijā dzīvojošs gruzīns, ar kuru tiek uzturēti sakari un kurš nākamnedēļ ieradīsies Latvijā.

Pēc A. Krūskopa teiktā, ēkas, visticamāk, cels paši bēgļi, materiāli tiks iepirkti no Turcijas, daļa tiks vesta no Latvijas, un būvdarbus vadīs speciālisti no Latvijas vai arī citām valstīm.

«Daudzi bēgļi pagaidām mitinās teltīs, taču, tuvojoties ziemai, nepieciešami normāli apstākļi. Iecerēts, ka pirmie projekti būs kā paraugs, lai piesaistītu līdzekļus arī ārpus Latvijas. Tas tiks darīts ar «Caritas» starpniecību. Ēkām jābūt energoekonomiskām, ar garantiju, ka spēs nostāvēt vairākus gadus. Gruzijai joprojām notiek pārtikas un medikamentu piegāde, bet cilvēkiem ir jāiekārtojas. Negatīva pieredze bija pēc Abhāzijas konflikta 1993. gadā, kad bēgļi bez mājokļiem vairāk nekā 10–12 gadu bija turēti nepiedienīgos apstākļos. Šāds sociālais slogs neļāva cilvēkiem attīstīties. Gribam izvairīties no šādām problēmām,» uzsvēra A. Krūskops.

Sākoties karam Gruzijā, Latvijā un citviet pasaulē pieauga pieprasījums pēc Gruzijā ražotām precēm — galvenokārt vīna un minerālūdens. Latvijas lielveikalos šis pieprasījums nav noplacis.

«Gruzijas preces joprojām pērk pastiprināti, vairāk nekā pirms konflikta, bet pamazām pārdošanas apjoms samazinās. Pirms divām nedēļām pieaugums bija par 40% lielāks, pagājušajā nedēļā vairs tikai par 30% lielāks salīdzinājumā ar jūliju. Vispopulārākie ir Gruzijas vīni, otrs populārākais produkts ir minerālūdens «Borjomi». Pamazām popularitāti iekaro «Natahtari» limonādes. Šobrīd šo visu produktu krājumi mums ir,» «Neatkarīgajai» skaidroja «Rimi Baltic» grupas mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa.

Starptautiskais saspīlējums gan nav mazinājies, jo Krievija otrdien atzinusi Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību un liek noprast, ka īpaši neuztraucas par pārējo valstu attieksmi, savukārt Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš šo lēmumu nosoda, uzskatot, ka tas ir pretrunā ar Gruzijas neatkarības, suverenitātes un teritoriālās vienotības principiem un ne mazākā mērā neveicina noregulējuma panākšanu.

Pētījumu aģentūras «Market Data» veiktā aptauja liecina, ka 80% Latvijas iedzīvotāju uztrauc konflikts starp Gruziju un Krieviju un viņi seko līdzi notiekošajam. Savukārt 17% iedzīvotāju norāda, ka viņi seko līdzi notikumiem, bet tas viņus īpaši neuztrauc, bet tikai 3% notiekošais neuztrauc vispār. Notikumiem līdzi vairāk seko Rīgas iedzīvotāji un tie, kas vecāki par 35 gadiem.