Mārupītē dažas ķīmiskās vielas vēl aizvien pārsniedz normu

Pēdējās ūdens analīzes ņemtas 11.jūlijā, un saņemtie rezultāti uzrāda lēnu situācijas uzlabošanos, notiek pašattīrīšanās process. No Mārupītes Daugavā kopumā ieplūst atbilstošas kvalitātes ūdens, pēdējie rezultāti uzrāda paaugstinātu kopējā hlora un amonija jonu daudzumu, kas tomēr nerada negatīvas sekas videi un dzīvajiem organismiem, informēja Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Meiere.

Kopš 7.jūlija līdz 11.jūlijam ķīmiskā skābekļa patēriņš ir izlīdzinājies un sasniedzis līmeni, kāds novērots kontrolmērījuma vietā, kas ir 100 metrus augšpus piesārņotā grāvja Mārupītē.

Meiere minēja, ka uzmanība jāpievērš nitrātjoniem, kas pēc savas būtības ir slāpekļa mēslojums, tāpēc tie veicina ūdens augu augšanu. Tomēr pārmērīga ūdens augu augšana rada arī lielu skābekļa patēriņu, un nitrāti sāk uzkrāties dzīvajos organismos. 3.jūlijā konstatētais nitrātjonu mērījums 170 miligrami litrā ir ļoti augsts rādītājs, tas pārsniedz no attīrīšanas iekārtām izplūstošajos notekūdeņos esošo piesārņojuma līmeni, bet pēdējie analīžu rezultāti liecina, ka nitrātjonu rādītāji krītas un gandrīz sasniedz pieļaujamās normas robežas, bet to uzlabošanās joprojām tiek sagaidīta Mārupītes ietekā Māras dīķī.

Ir pamats domāt, ka piesārņojums izraisīs ūdens augu pastiprinātu augšanu Māras dīķī.

Pēc ķīmiskās avārijas paaugstināti bija sulfātu un hlorīdu rādītāji, kas tagad jau ir pazeminājušie, taču šajos ūdeņos to ir daudz arī ikdienā un būtisku ietekmi uz organismu tie neatstāj.

Negatīvi vērtējams paaugstināts kopējais hlora rādītājs. Tas norāda, ka ūdeņos nonākuši hloru saturošie, oksidējošie līdzekļi, kādus lieto izlietņu un klozetpodu tīrīšanai. Tie nav pārāk toksiski, bet tie nedrīkst būt ne tuvu tajos daudzumos, kādi ir testēšanas rezultātos - pie ietekas Māras dīķī 3.jūlijā kopējais hlors, kura pieļaujamajam daudzumam virszemes ūdeņos ir jābūt vienādam vai mazākam par 0,005 miligramiem uz litru (mg/l), bija 9,9 mg/l. Šis rādītājs gan ir ātri samazinājies, tomēr patlaban arī pie iztekas Daugavā rezultāts pārsniedz normu, norādīja Meiere.

Vakara, 14.jūlijā, ap plkst.20.30 pabeigta arī sadegušo un nelietojamo ķīmisko vielu un maisījumu atkritumu izvešana no nodegušās ķīmisko vielu un maisījumu noliktavas teritorijas Kārļa Ulmaņa gatvē 119.

Kopš 7.jūlija nodegušajā ķīmisko vielu un maisījumu noliktavā AS "BAO" veica ķīmisko vielu un maisījumu savākšanu un pārtarēšanu. Teritorija tika nodrošināta pret ķīmisko vielu atkārtotu nokļūšanu atklātā vidē. Valsts vides dienests lūdzis "BAO" un SIA "Eco Osta" iesniegt kopsavilkumu par veiktajiem darbiem, izvestajiem atkritumiem, to daudzumiem un izmaksām.

Piesārņotās vietas apsekošana un uzraudzība tiks turpināta. Turpināta tiks arī ūdens paraugu ņemšana analīžu veikšanai, taču intervāls starp ūdens paraugu ņemšanu tagad jau ir palielināts.

Jau ziņots, ka naktī uz 3.jūliju noliktavu un biroja telpu kompleksā "Baltais vējš" notika ļaunprātīgi izraisīts ugunsgrēks, kura dzēšanas laikā no profesionālās sadzīves ķīmijas noliktavas vidē nonācis kaitīgs ķīmisku vielu kokteilis, kas ieplūda lietus kolektorā, pēc tam grāvī, tad Mārupītē un Māras dīķī, iznīcinot dzīvo radību tajā un radot bažas par piesārņojuma nonākšanu arī gruntsūdeņos, no kuriem nelaimes skartās apkaimes iedzīvotāji ņem ūdeni mājsaimniecību vajadzībām.

Pagaidām ķīmiskais piesārņojums gruntsūdeņos nav konstatēts, taču ūdens paraugu analīzes norāda, ka ūdens kvalitāte akās, spicēs un urbumos šajā apkaimē jau iepriekš bijusi zema, tāpēc Mārupes pašvaldība nolēmusi iedzīvotājiem piesārņoto novadgrāvju tuvumā - Vārpes un Unnes ielā - nodrošināt pēc iespējas ātrāku pieslēgšanos pilsētas ūdensapgādes sistēmai, piemērojot atlaides.